Ludmila Bērica. Publicitātes foto.
Kopš internets kļuva par cilvēku ikdienu visā pasaulē, mēs ilgi dzīvojām bez uzticama veida, kā pierādīt, kas mēs esam tiešsaistē. Lietotājvārdi un paroles pamazām kļuva par digitālās dzīves pamatu un vienlaikus arī par pamatu krāpšanas vilnim. Pikšķerēšanas uzbrukumi, identitātes zādzības un kontu pārņemšana nekur pasaulē vairs nav tikai atsevišķi kiberdrošības incidenti, tie kļuvuši par sistēmisku risku digitālajām ekonomikām.
Bet problēma nav tikai kiberdrošība. Internets tika izveidots bez uzticama mehānisma, kā tiešsaistē pierādīt identitāti. Kopš digitālie pakalpojumiem ir kļuvuši par mūsdienu ekonomikas mugurkaulu vai vismaz neatņemamu sastāvdaļu, šī nepilnība pārvēršas par vienu no būtiskākajām digitālā laikmeta vājajām vietām. Modernā pasaulē digitālā identitāte nav tikai pieslēgšanās rīku. Tā kļūst par kritisko infrastruktūru digitālajai ekonomikai un arvien vairāk arī par digitālās neatkarības un pašnoteikšanās jautājumu.
Digitālās pasaules neredzamā infrastruktūra
Domājot par infrastruktūru, mēs parasti iedomājamies ceļus, tiltus, elektroenerģijas tīklus vai telekomunikāciju torņus. Taču digitālā sabiedrībā daļa no svarīgākās infrastruktūras ir neredzama. Digitālā identitāte ir viena no šādām neredzamām sistēmām. Katru reizi, kad piekļūstam bankas pakalpojumiem, attālināti parakstām līgumu, iesniedzam dokumentus valsts iestādēs vai izmantojam digitālos veselības aprūpes pakalpojumus, mēs paļaujamies uz iespēju attālināti un droši verificēt savu identitāti. Bez uzticamas digitālās identitātes šie pakalpojumi vienkārši nevarētu pastāvēt.
Citiem vārdiem sakot, digitālā identitāte kļūst par interneta uzticības infrastruktūru, kas ļauj digitālajām ekonomikām darboties droši. Un, tāpat kā par jebkuru infrastruktūru ar par šo rodas svarīgs jautājums: kas to veido un kas to kontrolē?
Eiropa ir izvēlējusies citu ceļu
Globālā mērogā digitālā identitāte lielākoties ir attīstījusies ap tehnoloģiju platformām. Pieslēgšanās ar sociālo tīklu vai lielo tehnoloģiju uzņēmumu kontiem ir viens no izplatītākajiem veidiem pasaulē, kā piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem. Eiropa ir izvēlējusies iet citā virzienā - ar tādām iniciatīvām kā eIDAS un gaidāmo Eiropas Digitālās identitātes maku Eiropas Savienība veido uzticamas digitālās identitātes sistēmu, kas balstīta regulējumā, savietojamībā un spēcīgā privātuma aizsardzībā. Tas nav tikai tehnoloģisks attīstības solis, tā ir mērķtiecīga drošas stratēģiskās infrastruktūras veidošana.
Uzticama Eiropas digitālās identitātes ekosistēma samazina atkarību no privātām platformām un rada kopīgu infrastruktūru, kuru var droši izmantot pāri valstu robežām. Praktiski tas nozīmē, ka vienā Eiropas valstī izsniegta digitālā identitāte var nodrošināt piekļuvi pakalpojumiem visā Eiropas Savienībā. Mūsdienu pasaulē dati, tehnoloģijas un digitālie pakalpojumi arvien vairāk ietekmē ģeopolitisko spēku līdzsvaru, tāpēc šādas infrastruktūras veidošana Eiropas līmenī ir arī jautājums par digitālo suverenitāti.
Baltijas reģiona labais piemērs
Daudzējādā ziņā Baltijas valstis šo virzību paredzēja jau krietni pirms tā kļuva par daļu no Eiropas politikas dienaskārtības. Jau vairāk kā divdesmit gadus Igaunija, Latvija un Lietuva attīsta digitālās identitātes sistēmas, kuras ikdienā izmanto miljoniem cilvēku. Droša autentifikācija un digitālie paraksti pie mums vairs nav inovācija, tie ir pilnvērtīgas ikdienas dzīves sastāvdaļa.
Tādiem uzņēmumiem kā mēs - SK ID Solutions, kas šogad atzīmē savu 25. gadadienu - šis ir bijis ceļš no nišas tehnoloģiska koncepta līdz kritiski svarīgam digitālās sabiedrības elementam. Būtībā uzņēmums ir veidojis digitālo identitāti un audzis reizē ar to. Šī izaugsme ir bijusi iespējama, jo tai noticēja un ilgtermiņa sadarbība izveidojās visos līmeņos - starp valdībām, finanšu institūcijām un tehnoloģiju uzņēmumiem. Baltijas pieredze Eiropai ir pierādījusi, ka uzticamas digitālās identitātes sistēmas var darboties droši lielā mērogā, iegūt plašu sabiedrības uzticību un spēlēt nozīmīgu lomu ne tikai reģionālā līmenī, bet arī kā daļa no kopējās Eiropas uzticamās digitālās identitātes ekosistēmas.
Nākamais izaicinājums nosargāt uzticību mākslīgā intelekta laikmetā
Nepieciešamība pēc uzticamām digitālās identitātes sistēmām tikai pieaug. Bet mūsu ikdienā ir ienācis un palicis mākslīgais intelekts (MI), kas padara vieglāku pārliecinoša viltota satura radīšanu, personu uzdošanos par citiem un krāpšanas automatizēšanu lielā mērogā. Dziļviltojumi (deepfakes) un MI vadītas krāpniecības shēmas jau šodien ir pārbaudījums esošajām drošības sistēmām. Šādā vidē jautājums “Kas tu esi tiešsaistē?” kļūst gan sarežģītāks, gan svarīgāks nekā jebkad agrāk. Uzticamas digitālās identitātes sistēmas būs viens no galvenajiem instrumentiem, lai aizsargātu cilvēkus, uzņēmumus un institūcijas pret MI laikmeta jaunajiem draudiem.
Tieši digitālās identitātes sistēmas ļaus attīstīt nākamās paaudzes digitālos pakalpojumus, no pārrobežu valsts pakalpojumiem līdz pilnīgi jauniem digitālās komercijas modeļiem. Uzticības pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, SK ID Solutions, uz kura digitālās infrastruktūras drošību un kvalitāti paļaujas vairāk nekā četriem miljoniem lietotāju, simtiem uzņēmumu un valsts institūciju, šis jautājums ir būtisks gan īstermiņa, gan ilgtermiņa stratēģijā.
Nākamo interneta attīstības posmu neveidos tikai ātrāki tīkli vai jaudīgākas tehnoloģijas. To noteiks uzticība. Tāpat kā maksājumu infrastruktūra padarīja iespējamu globālo e-komerciju, uzticama digitālā identitāte ļaus droši digitāli mijiedarboties un sadarboties ekonomikām un sabiedrībām.
Eiropai šobrīd ir unikāla iespēja izveidot šo interneta uzticības sistēmu, pašos pamatos balstot un veidojot to visaugstākajos drošības, privātumā un ētikas standartos. Pēdējo 25 gadu pieredze tādos reģionos kā Baltija pierāda, ka tā nav tikai teorētiska vīzija. Tā jau ir realitāte.
Autore ir SK ID Solutions AS Latvijas filiāles vadītāja.
