Ilustratīvs attēls
Maskavu pēdējo reizi apmeklēju 2014. gada aprīlī kā vieslektore Maskavas Augstākajā ekonomikas skolā. Manas lekcijas sakrita ar Krimas okupācijas laiku. Pilsēta bija pārpludināta ar reklāmas plakātiem, kas slavināja “Krimas atgūšanu”, skanēja bēdīgi slavenie “Krim naš” saukļi. Biedējoša pieredze, kas vedināja uz pārdomām par mūsu – baltiešu – likteni. Bažas pastiprināja tas, cik milzīga bija atšķirība starp mūsu un krievu cilvēku, arī labi izglītotas inteliģences, izpratne par Kremļa impērisko domāšanu. Šodienas notikumi spilgti izgaismo to, pie kā noved nemitīga ienaidnieka meklēšana – šāda pieeja agri vai vēlu ir lemta zaudējumam, taču šajā “agri vai vēlu” ceļā tā nodara pāri gan iedomātajiem naidniekiem, gan sev tuvajiem cilvēkiem. Organizāciju (uzņēmumu, institūciju) darbā ir spēkā analoģiska aksioma.
