Ilustratīvs attēls no pixabay.com
No 1. maija Latvija ir pievienojusies tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās ir izstrādāts un ar speciālu likumu regulēts trauksmes celšanas un trauksmes cēlēju aizsardzības mehānisms. Tas raisa divējādas izjūtas. No vienas puses, beidzot panākumiem vainagojušies vairāk nekā 10 gadus ilgušie “Delnas” centieni rast dzirdīgas ausis politiķu aprindās, lai šo jautājumu sakārtotu, un Valsts kanceleja sadarbībā ar citām institūcijām ir paveikusi lielisku darbu, sagatavojot likumprojektu. No otras puses, darvas piliens medus mucā ir atskārsme, ka nepilnības, kas bija jānovērš vēl līdz februārim, joprojām nav novērstas, un tas gan ir tikai politiskās gribas jautājums.
Jau kopš mūsu gadsimta pirmajiem gadiem “Sabiedrība par atklātību – Delna” ik pa laikam ir atgādinājusi politiķiem par trauksmes cēlēju esamību un nepieciešamību viņus aizsargāt ar likumu. Pērn oktobrī Saeimā beidzot tika apstiprināts Trauksmes celšanas likums, par tā stāšanos spēkā nosakot šā gada 1. maiju un paredzot, ka visās valsts iestādēs, kā arī uzņēmumos, kuros strādā vismaz 50 darbinieku, no 1. maija jābūt iekšējās trauksmes celšanas kanāliem.
