Foto — Edmunds Brencis
Mākslīgais intelekts pēdējos gados no tehnoloģiju eksperimenta ir kļuvis par būtisku ekonomikas attīstības virzītāju. Tas kļūst par infrastruktūru – līdzīgu elektrībai, sakariem vai internetam. Organizācijas, kas spēj MI integrēt savos procesos, iegūst būtisku konkurences priekšrocību: dati sāk strādāt uzņēmuma labā, palīdzot pieņemt lēmumus, optimizēt procesus un radīt jaunus pakalpojumus.
Taču līdz ar šīm iespējām parādās arī svarīgs jautājums – cik lielā mērā valstij un uzņēmumiem jāpaļaujas uz globālajiem tehnoloģiju risinājumiem un vai ir jāattīsta vietējie risinājumi.
Kāpēc nevar paļauties tikai uz globālajiem rīkiem
Globālie mākslīgā intelekta rīki ir ļoti jaudīgi un bieži vien ir pirmais solis, ar kuru uzņēmumi sāk izmantot MI. Tie sniedz piekļuvi progresīvākajiem valodas modeļiem un palīdz ātri eksperimentēt ar jaunām idejām.
Tomēr pilnīga paļaušanās uz ārējām platformām rada arī riskus. Daļa datu tiek apstrādāta infrastruktūrā ārpus Latvijas vai Eiropas jurisdikcijas, kas var radīt jautājumus par datu drošību un kontroli. Turklāt uzņēmumi kļūst atkarīgi no konkrētu platformu cenu politikas, piekļuves nosacījumiem vai tehnoloģiskajām izmaiņām.
Tāpēc ir nepieciešama sabalansēta pieeja – izmantot globālo tehnoloģiju priekšrocības, bet vienlaikus attīstīt arī vietējo infrastruktūru.
Ko praktiski nozīmē “uzbūvēt savu mākslīgo intelektu”
“Savs mākslīgais intelekts” bieži tiek interpretēts kā algoritmu izstrāde, taču realitātē tas ir daudz plašāks jautājums. Mūsu pieredze rāda, ka ceļš līdz reālam mākslīgā intelekta risinājumam nav vienkāršs vai ātrs. Piemēram, Tet esam izstrādājuši un jau vairāk nekā gadu zvanu centrā izmantojam pašu pielāgotu balss-teksta modeli. Tas palīdz analizēt klientu sarunas un uzlabot pakalpojumu kvalitāti.
Praksē ceļš līdz MI risinājumam sākas ar ļoti konkrētu vajadzību. Piemēram, uzņēmumā var būt nepieciešams automatizēt klientu apkalpošanas procesus vai dokumentu klasifikāciju. Tālāk seko datu apkopošana un izvērtēšana, mākslīgā intelekta modeļa trenēšana un pats sarežģītākais posms – integrācija ikdienas darbā, lai tehnoloģija patiešām rada reālu biznesa vērtību.
Svarīga ir arī komanda un kompetence – informācija par tehnoloģijām ir pieejama, taču praktiska pieredze rodas tikai pašiem strādājot un eksperimentējot. Vienlaicīgi, ir ļoti svarīgi iesaistīt risinājuma izveidē un darbināšanā pēc iespējas plašāku uzņēmuma darbinieku loku, nepietiek tikai ar dažu ekspertu apmācību – tā nepieciešama praktiski visiem darbiniekiem, jo liela daļa no uzlabojumiem un ieteikumiem nāk no cilvēkiem, kas izmanto sistēmas ikdienas darbā. No sistēmu lietotājiem darbinieki kļūst par sistēmu attīstītājiem.
Tikpat būtiska ir infrastruktūra. Dažos MI izmantošanas gadījumos pietiek ar globāliem mākoņpakalpojumiem, taču lielā daļā scenāriju, gan uzņēmumu vidū, gan arī valsts pārvaldē ir nepieciešams nodrošināt, ka dati tiek apstrādāti lokāli un nepamet organizācijas vai valsts IT vidi.
Droša pieeja mākslīgajam intelektam uzņēmumos
Mūsdienās daudzos uzņēmumos redzamas divas galējības – vieni pilnībā aizliedz darbiniekiem izmantot publiskos MI rīkus drošības apsvērumu dēļ, citi tos izmanto nekontrolēti, kas var radīt svarīgas un aizsargājamas informācijas noplūdes risku.
Ja dati nav sensitīvi, globālie rīki var būt efektīvi un ātri ieviešami. Savukārt gadījumos, kad tiek apstrādāti aizsargājami dati (piemēram, klientu vai sadarbības partneru), vai jāievēro stingras regulatīvās prasības, nepieciešami risinājumi ar augstāku drošības līmeni. Daļu risinājumu var balstīt mākoņpakalpojumos, bet aizsargājamu datu gadījumā mākslīgo intelektu var darbināt arī lokāli.
Kādas priekšrocības vietējais MI var sniegt uzņēmumiem
Arī Tet šis jautājums radās ļoti praktiskā veidā. Mēs redzējām, ka darbinieki arvien biežāk izmanto publiskos MI rīkus, tāpēc sākotnēji uzņēmuma iekšējām vajadzībām tika izveidota platforma – TetGPT. Tas būtībā ir veids, kā uzņēmumam vienuviet un vienlaikus piekļūt dažādiem lielajiem valodas modeļiem, saglabājot kontroli pār datiem, kas tiek ievadīti sistēmās. Laika gaitā kļuva skaidrs, ka līdzīga nepieciešamība ir arī citām privātā un publiskā sektora organizācijām, tāpēc šo risinājumu šobrīd piedāvājam izmantot ikvienam uzņēmumam.
Atšķirībā no publiskajiem rīkiem, kur ievadītā informācija var tikt izmantota modeļu apmācībai, TetGPT nodrošina izolētu un aizsargātu vidi, kur klientu dati netiek izmantoti ārpus organizācijas interesēm.
Piemēram, ja tiek strādāts ar vispārīgiem uzdevumiem – tekstu sagatavošanu, ideju ģenerēšanu vai informācijas apkopošanu, joprojām var izmantot populārākos valodas modeļus, tādus kā OpenAI vai Claude. Savukārt gadījumos, kad informācija ir konfidenciāla, uzņēmumiem piedāvājam izmantot konfigurācijas, kur dati netiek saglabāti vai arī tiek apstrādāti lokāli TetCloud infrastruktūrā Latvijā, paliek tikai uzņēmuma rīcībā un netiek izmantoti citu modeļu trenēšanai.
Turklāt TetGPT nav tikai čata logs – tas ir stratēģisks instruments. Tas ļauj jebkuram darbiniekam aptuveni 10 minūšu laikā izveidot savu specializētu MI aģentu konkrētam uzdevumam – vai tā būtu rēķinu pārbaude, kiberdrošības incidentu izvērtēšana vai juridisko dokumentu caurskatīšana. Savienojot to ar uzņēmuma iekšējo zināšanu bāzi, MI spēj sniegt atbildes, kas balstītas tieši uz konkrētās organizācijas datiem, nevis vispārīgu internetā pieejamu informāciju.
Attīstības iespējas MI laikmetā
Latvija ir neliela valsts, taču mums ir spēcīgs tehnoloģiju sektors, kvalificēti speciālisti un laba digitālā infrastruktūra. Tas nozīmē, ka mēs varam ne tikai izmantot mākslīgo intelektu, bet arī veidot savus risinājumus. Vietējie MI rīki ļauj labāk izprast valodas, kultūras un nozares specifiku. Tie palīdz uzņēmumiem un valsts pārvaldei izmantot tehnoloģijas drošāk un efektīvāk. Ja spēsim apvienot infrastruktūru, kompetences un uzņēmējdarbības iniciatīvu, Latvijai ir iespēja kļūt par vienu no valstīm, kas nevis tikai patērē mākslīgo intelektu, bet arī to rada un eksportē uz citām valstīm.
Autors Tet galvenais izpilddirektors.
