Anitra Greivule. Publicitātes foto.
Pirms divdesmit gadiem krūts vēža ārstēšanā galvenais princips bija vienkāršs - ārstēt intensīvāk, lai nepalaistu garām iespēju uzveikt slimību. Ja ārstam radās šaubas, drošākā izvēle bija ķīmijterapija. Tā bija medicīnas realitāte laikā, kad ārstēšanas lēmumi galvenokārt balstījās uz audzēja izmēru, limfmezglu iesaisti, pacientes vecumu un citiem klīniskiem rādītājiem.
Mūsdienu onkoloģijā šī pieeja strauji mainās. Šodien svarīgākais jautājums vairs nav, kā ārstēt vairāk. Svarīgākais jautājums ir, kā ārstēt precīzāk. Tieši šī ir precīzijas jeb personalizētās medicīnas būtība - izvēlēties ārstēšanu, kas balstīta nevis vispārīgos pieņēmumos, bet konkrētā pacienta slimības bioloģijā un zinātniskos pierādījumos. Tā nav nākotnes vīzija. Tā jau šodien ir ikdienas prakse daudzās Eiropas valstīs.
Arī Latvijā šis ceļš ir sācies. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pilotprojekta rezultāti apliecina to, ko starptautiskie pētījumi pierādījuši jau iepriekš, proti, pacientēm ar hormonu receptoru pozitīvu un HER2 negatīvu agrīnu krūts vēzi iespējams daudz precīzāk izvērtēt, vai ķīmijterapija konkrētajā situācijā patiešām dos ieguvumu.
Pilotprojekta laikā genomiskā testēšana tika veikta 208 pacientēm. Rezultāti bija pārliecinoši: 76% gadījumu pēc testa rezultātu izvērtēšanas sievietes varēja izvairīties no ķīmijterapijas, nezaudējot ārstēšanas efektivitāti.
Patiesībā tas nav tikai medicīnisks fakts. Tas nozīmē simtiem sieviešu, kurām nav jāpiedzīvo ārstēšana ar būtiskām blaknēm, ja tā viņām nesniedz papildu ieguvumu. Tas nozīmē mazāk ilgstošas darbnespējas, mazāk fizisku un emocionālu seku, lielākas iespējas ātrāk atgriezties ģimenē, darbā un ikdienas dzīvē.
Tieši šeit arī slēpjas viena no būtiskākajām pārmaiņām mūsdienu onkoloģijā. Ne vienmēr intensīvāka ārstēšana ir labāka ārstēšana.
Sabiedrībā joprojām valda priekšstats, ka pēc krūts vēža operācijas ķīmijterapija ir gandrīz neizbēgama. Daudzām pacientēm diagnozes brīdī šķiet pašsaprotami, ka sekos matu izkrišana, slikta dūša, nogurums un mēnešiem ilga ārstēšanās. Taču zinātne pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusi mūsu izpratni par to, kā tiek pieņemti ārstēšanas lēmumi.
Ja iespējams droši izvairīties no terapijas, kas konkrētajai pacientei nesniedz papildu ieguvumu, tas nav kompromiss. Tas ir mūsdienīgas medicīnas mērķis. Viens no starptautiski atzītākajiem instrumentiem šādu ārstēšanas lēmumu pieņemšanā ir “Oncotype DX” genomiskais tests, kas analizē audzēja bioloģiju un palīdz ārstam izvērtēt, vai konkrētā paciente no ķīmijterapijas patiešām gūs ieguvumu. Tieši šī testa izmantošana tika izvērtēta arī Latvijas pilotprojektā.
Katru gadu Latvijā ar krūts vēzi saslimst aptuveni 1200 sieviešu. Apmēram 80% no viņām ir hormonu receptoru pozitīvs un HER2 negatīvs agrīns krūts vēzis, tā ir pacientu grupa, kurai starptautiskās klīniskās vadlīnijas rekomendē izmantot genomisko testēšanu, lai izvērtētu iespējamo ieguvumu no ķīmijterapijas. Starptautiskie dati liecina, ka aptuveni 80% šo pacientu no ķīmijterapijas papildu ieguvumu negūst.
Tas liek uzdot ļoti vienkāršu jautājumu. Ja mūsu rīcībā ir pierādījumos balstīti diagnostikas instrumenti, kas palīdz izvairīties no nevajadzīgas ārstēšanas, kāpēc tie joprojām nav vienlīdz pieejami visām pacientēm?
Šodien daudzām Latvijas sievietēm šāda izvēle ir atkarīga nevis no medicīniskām indikācijām, bet no personīgajām finansiālajām iespējām. Vienas par testu samaksā pašas. Citas meklē palīdzību pie radiniekiem vai draugiem. Vēl citas vēršas Ziedot.lv un citās labdarības organizācijās. Bet daļa šo iespēju neizmanto vispār, jo nevar to atļauties. Nevienai pacientei nevajadzētu nonākt situācijā, kurā piekļuve starptautiskajās klīniskajās vadlīnijās rekomendētai diagnostikai ir atkarīga no bankas konta atlikuma vai sabiedrības ziedojumiem.
Bieži tiek pieņemts, ka modernāku diagnostikas metožu ieviešana nozīmē papildu slogu veselības aprūpes budžetam. Latvijas pilotprojekta rezultāti rāda pretējo.
KPMG ekonomiskā analīze apliecina, ka precīzāka diagnostika nav tikai medicīniski pamatota - tā ir arī ekonomiski pamatota. Katrs genomiskajā testēšanā ieguldītais eiro rada vairāk nekā divu eiro ekonomisko atdevi, jo samazinās nevajadzīgas ķīmijterapijas, darbnespējas un ar ārstēšanas blaknēm saistītās izmaksas.
Tas būtībā nozīmē, ka diskusija nav par papildu naudas piešķiršanu veselības aprūpei. Diskusija ir par to, kā gudrāk izmantot jau esošos resursus.
Precīzijas medicīna nav greznība. Tā nav tehnoloģija, kas paredzēta tikai bagātākajām valstīm vai atsevišķām pacientu grupām. Tā ir mūsdienu medicīnas loģiska attīstība - ārstēt cilvēku pēc iespējas precīzāk, izvairoties no ārstēšanas, kas konkrētajā situācijā nav nepieciešama.
Latvijas pilotprojekts ir devis ļoti skaidru atbildi, ka šāda pieeja darbojas arī mūsu veselības aprūpes sistēmā. Tagad būtiskākais jautājums vairs nav, vai zinātne spēj palīdzēt ārstam pieņemt precīzāku lēmumu. To mēs jau zinām.
Jautājums ir cits, cik ilgi Latvijas pacientēm vēl būs jāgaida, līdz personalizēta, pierādījumos balstīta ārstēšana kļūs par ikdienu, nevis izņēmumu.
Atsauces
NCCN Breast Cancer klīniskās vadlīnijas
KPMG pārskats par ekonomisko un veselības ieguvumu analīzi.
Autore ir Genekor Latvija vadītāja
