Zanda Kalniņa-Lukaševica. LETA
Februārī ik gadu atzīmējam Starptautisko vēlēšanu dienu. Tās iedibināšanas mērķis bija pievērst uzmanību vēlēšanu tiesību nodrošināšanai un vēlēšanu procesa kvalitātei.
Šogad šī diena ir ne tikai ieraksts kalendārā, bet arī nopietns iemesls pārdomām par jauno realitāti – mūsdienu tehnoloģisko un citu izaicinājumu ietekmi uz cilvēku iespējām paust brīvu – neietekmētu – viedokli vēlēšanās, kad mēs visi kopā nosakām valsts nākotnes attīstības trajektoriju.
Rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas būs krietni atšķirīgas no iepriekšējām. Ne tāpēc, ka mainītos balsošanas kārtība, bet tāpēc, ka ir mainījusies vide, kurā vēlēšanas notiek. Pāri visai Eiropai un arī otrpus okeānam veļas vairākas tendences, kas atkārtojas no valsts uz valsti. Ir atšķirības detaļās, bet būtība ir pārsteidzoši līdzīga. Tādēļ par to ir jārunā skaļi, atklāti un savlaicīgi.
Mākslīgais intelekts, atklāts populisms un ārvalstu iejaukšanās – trīs faktori, kas jau šodien ietekmē vēlēšanu procesus visā Eiropā un ārpus tās. Visi šie elementi viens otru pastiprina, papildina un – apdraud vēlēšanas.
Kad realitāti vairs nevar atšķirt no viltojuma
Šīs būs pirmās vēlēšanas Latvijā, kurās ikvienam ir pieejami jaudīgi mākslīgā intelekta rīki. No teksta un audio ģenerēšanas līdz kvalitatīviem dziļviltojumu video – saturs, kuru cilvēki arvien biežāk nespēj atšķirt no īsta.
Tehnoloģijas ļauj radīt tūkstošiem viltus kontu, kas koordinēti izplata dezinformāciju. Algoritmi šādu saturu nevis bremzē, bet bieži vien pastiprina, radot ilūziju par “sabiedrības vairākuma viedokli” vai “vispārzināmu patiesību”.
Viens piemērs no Rumānijas vēlēšanu pieredzes: simts koordinēti konti viena mēneša laikā spēja izplatīt video, kas sasniedza 13 miljonus skatījumu. Tūkstošiem identisku komentāru liecināja par manipulāciju nevis patiesu sabiedrisku diskusiju. Tā ir mērķtiecīga manipulācija. Un diemžēl tādu piemēru ir daudz.
Un tā ir jauna realitāte Latvijas vēlēšanu kontekstā, kas būtiski maina to, kā cilvēki uztver realitāti, faktus un argumentus. Turklāt tiesiskais regulējums nevienā Eiropas valstī, un arī Eiropas līmenī joprojām nav gatavs šai realitātei, jo mākslīgā intelekta tehnoloģijas pēdējā gada laikā ir attīstījušās krietni straujāk nekā ir normāls demokrātiskas valsts likumdošanas procesa temps.
Atklāts populisms un stereotipu piesātināti saukļi kā vieglākais ceļš
Jau vairākus pēdējos gadus mēs novērojam fenomenu, kas arvien vairāk izplatās pasaulē un nu jau pamazām arī Latvijā. Līdz šim Latvijā populistiski vai galēji radikāli spēki baudījuši vien ierobežotu atbalstu. Taču sociālie tīkli ar savu algoritmu loģiku īpaši strauji izplata tieši populismu, radikālus vēstījumus, stereotipiem piesātinātus saukļus.
No valsts uz valsti atkārtojas līdzīgas taktikas, struktūras un emociju uzkurināšanas paņēmieni. Sociālie tīkli dod priekšroku vienkāršotiem, kliedzošiem vēstījumiem – tie ir viegli patērējami un ātri izplatāmi.
Taču valsts ilgtermiņa attīstībai šāda vienkāršotu atbilžu dominance ir bīstama. Reālajām problēmām reti kad ir vienkārši risinājumi. Un vienkāršotam saturam visbiežāk ir maz sakara ar realitāti.
Ārvalstu iejaukšanās – pierādīta realitāte
Arvien vairāk Eiropas valstīs ārvalstu iejaukšanās, tostarp vēlēšanu procesos, ir skaidri konstatēta un pierādīta. Tā ir notikusi Rumānijā, Vācijā, Francijā, Spānijā, Dānijā, ASV, Kanādā un citviet. Kā zināms, 2024. gadā Rumānijā Krievijas iejaukšanās mēroga un ietekmes dēļ tika anulēti sākotnējie prezidenta vēlēšanu rezultāti un izsludinātas ārkārtas vēlēšanas.
Savukārt Moldovā 2025. gada vēlēšanu ietekmēšanai, kā pausts, tika ieguldīti ap 400 miljoniem eiro, taču tās izdevās nosargāt. Tas ir vairāk kā 2 % no Moldovas IKP, un tas ir arī gandrīz 1% no Latvijas pēdējo gadu IKP. Milzīgas summas!
Mums ir jābūt godīgiem pret sevi: arī Latvija nav un nebūs izņēmums. Krievija centīsies ietekmēt Latvijas pilsoņu viedokļus. Tieši no šāda pieņēmuma mums ir jāiziet, gatavojoties vēlēšanām.
Ārvalstu iejaukšanās vēlēšanās ir hibrīdkara elements. Tās mērķis nav pārliecināt par vienu vai otru politisko ideju. Sākotnēji mērķis ir sašķelt sabiedrību, radīt apjukumu un neticību pašam vēlēšanu procesam.
Šo risku aktualitāti apliecina arī Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) pārskats par 2025.gadu. VDD ziņojumā skaidri norādīts, ka 2025. gadā Krievija turpināja izvērst mērķtiecīgas nemilitārās ietekmes aktivitātes, tostarp informatīvajā telpā. Krievija nesekmīgi meklēja “vājos” punktus – tematus, ko tā var izmantot, lai provocētu domstarpības, šķelšanos, censtos destabilizēt iekšējo situāciju.
Satversmes aizsardzības birojs savā ziņojumā par 2025. gadu vērš arī uzmanību, ka Krievijas vēstījumu izplatībā lielāku nozīmi gūst sociālie tīkli un sociālās saziņas lietotnes, un arvien vairāk novērojama mākslīgā intelekta sniegto iespēju izmantošana Krievijas informācijas operācijās, piemēram, mērķauditorijām piemērotāka un vieglāk uztverama satura veidošanā.
Tieši tāpēc vēlēšanu drošība vairs nav šaurs tehnisks jautājums. Tā ir valsts drošības un suverenitātes jautājums.
Valsts pienākums – aizsargāt
Šādā situācijā rodas jautājums: vai valsts drīkst iejaukties? Vai drīkst iestāties pret šādiem draudiem? Atbilde ir skaidra – drīkst un vajag. Valstij ir pienākums to darīt. Jo valsts, kas neaizstāv patiesu informāciju, valsts, kas ļauj ārējiem spēkiem manipulēt ar tās pilsoņiem, galu galā neaizstāv vēlēšanu procesu un valsts suverenitāti.
Tāpat kā mēs runājam par visaptverošu valsts aizsardzību, ir vajadzīga arī visaptveroša vēlēšanu brīvības un drošības aizsardzība. Tajā jāiesaistās politiskajiem līderiem, atbildīgajām institūcijām, drošības dienestiem, akadēmiskajai videi, medijiem un sabiedrībai kopumā. Tādēļ ir vajadzīga plaša valsts institūciju sadarbība un koordinācija, prevencija un draudu nesaudzīga izgaismošana.
Šī nav reize, kad teikt: “būs jau labi”
Mēs varam izturēt šo izaicinājumu, ja esam informēti, gatavi un apzināmies riskus. Mums katram ir jābūt tai ukraiņu vecmāmiņai ar gurķu burku rokās, kas ir gatava notriekt ne tikai dronu, bet arī mēģinājumus nozagt godīgas un brīvas vēlēšanas.
Ja nē – mēs varam zaudēt vairāk, nekā šķiet iespējams. Ja izvēlamies nereaģēt un ja nesagatavosimies, mēs varam pazaudēt valsti.
Demokrātija vairs nav pašsaprotama. Tā ir jāaizsargā. Katram.
Autore ir Saeimas priekšsēdētājas biedre.
