Baiba Rubesa. Publicitātes foto.
Mēs dzīvojam laikā, kad fizisks spēks atkal kļūst par argumentu. Kad sarežģīti jautājumi tiek vienkāršoti līdz spēka demonstrācijai, skaļiem saukļiem un “ātriem risinājumiem”. Tā dēvētais Trampa laikmets diemžēl nav tikai par vienu politiķi. Tas ir domāšanas veids, kurā dominē konfrontācija, klaja nevērība pret niansēm un spēks kā galvenais sarunas instruments.
Šajā fonā ir īpaši satraucoši signāli gan par atklātu, gan slēptu sieviešu diskrimināciju. Arī jomās, kurās profesionalitātei vajadzētu būt vienīgajam kritērijam. Piemēram, ASV drošības un aizsardzības sektorā, kur sievietes līderes, tiek atstādinātas no amata vai apšaubīta viņu kompetence tikai dzimuma dēļ. Rodas sajūta, ka tiekam atmesti vismaz piecdesmit gadus senā pagātnē, t.sk. dzimumu līdztiesības izpratnē.
Arī McKinsey & LeanIn.org pagājušā gada pētījumā “Women in the Workplace” secināts, ka, lai gan daudzi uzņēmumi pēdējo desmit gadu laikā ir uzlabojuši sieviešu pārstāvību dažādos līmeņos, pērn mazāk uzņēmumu aktīvi prioritizējuši sieviešu karjeras izaugsmi, kas var apdraudēt iepriekš panākto, ja netiks veiktas mērķtiecīgas darbības.
Ko šādā laikā nozīmē būt sievietei līderei uzņēmējdarbībā?
Sieviešu “maigā” vara
Sieviešu līderība nereti tiek raksturota kā “maigāka”. Ko nozīmē “maigāka”? Vai panākumi, ko nodrošina uz ilgtermiņu orientētā pieeja un dažādu interešu līdzsvarošana? Uzmanība, kas pievērsta darbinieku un klientu labbūtībai, nevis tikai akcionāriem? Tieši šie principi biežāk raksturo sievietes-vadītājas un ir īpaši nepieciešami trauksmainos apstākļos.
Uzņēmējdarbībā tas nozīmē dubultu slodzi. No sievietes tiek gaidīta profesionāla izcilība, bet vienlaikus arī pastāvīga sevis pierādīšana – biežāk un skaļāk nekā vīriešiem līdzīgos amatos. Arī manas profesionālās dzīves laikā ir bijuši brīži, kad kompetence tika apšaubīta nevis ar argumentiem, bet ar aizspriedumiem. Tas māca noturību, bet liecina arī par sistēmiskām problēmām.
Neērtā patiesība: viena otru pietiekami neatbalstām
Vienlaikus būtu vienkārši visu vainu uzvelt sistēmai. Taču jāatzīst arī neērtā patiesība – sievietes viena otru ne vienmēr pietiekami atbalsta. Savstarpējā konkurence, nepietiekama tīklošanās, klusēšana brīžos, kad vajadzētu iestāties par savām vai citu darba kolēģu – sieviešu – interesēm. Bailes no citu sieviešu panākumiem nereti ir iemācīts mehānisms, nevis personiska vājuma pazīme.
Solidaritāte nerodas pati no sevis. Tā ir jāveido apzināti. Tieši tāpēc pērn radīju “Novatore Club” – tīklošanās platformu sievietēm vadītājām, kur drošā vidē gūt atbalstu, padomu un drauga pleca sajūtu.
Sieviešu sasniegumi – vēsturiski ēnā
Sieviešu izgudrojumi un idejas vēsturiski bieži palikušas ēnā vai tikušas piedēvētas citiem. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Rosalindas Franklīnas darbs DNS struktūras atklāšanā – viņas izšķirošais ieguldījums desmitgadēm ilgi netika atzīts, kamēr atzinību saņēma viņas vīriešu kolēģi. Šī neredzamība nav pagātne – arī šodien sieviešu panākumi bieži tiek uztverti kā izņēmums, nevis norma.
Arī Latvijā visos laikos ir bijušas izcilas sievietes un par daudzām zinām ļoti maz vai nezinām neko. Pirms Latvijas valsts izveides un tās sākumposmā sievietēm bija izšķiroša loma demokrātijas pamatu veidošanā. Piemēram, Elza Rozenberga (Aspazija) bija drosmīga sabiedriskā domātāja, kura aktīvi iestājās par sieviešu balsstiesībām un līdzdalību valsts veidošanā un par viņu, visticamāk zinām tikai tāpēc, ka Elza bija dzejniece un Raiņa dzīvesbiedre. Ar lielu interesi lasīju Evas Eglājas-Kristsones grāmatu “Perspektīvas. Sievietes Latvijas kultūrā un sabiedrībā 1870–1940”, kas atklāja daudz spēcīgas personības.
Arī mūsdienās redzam daudzsološas sievietes daudzās jomās, kuru darbs veido Latvijas nākotni, piemēram, Ieva Treija, Santa Anča, Lotte Tisenkopfa-Iltnere uzņēmējdarbībā, Anna Andersone, Ieva Ilvesa tehnoloģijās, Liene Briede zinātnē. Tiesības nekad nav “iedotas pašas no sevis”. Tās ir izcīnītas – un var tikt arī zaudētas.
Ko darīt laikā, kad valda spēka loģika?
Ja pasaule atkal runā spēka un dūres valodā, sieviešu uzdevums nav tai pakļauties, bet gluži pretēji – izgaismot savus sasniegumus, radīt platformas kopējai soldaritātei un kļūt “redzamākām” – nevis gaidīt atzinību, bet pašām to veidot un parādīt.
Tieši tāpēc un tieši šajā pasaules notikumu kontekstā kopā ar “Novatore” esmu izveidojusi “Baibas balvu”, kā atzinību izcilām sievietēm uzņēmējām un vadītājām biznesa pasaulē. Tā ir apzināts pretspēks laikmeta tendencēm un pateicības žests uzņēmīgām sievietēm. Laikmetā, kurā valda apjukums un nedrošība par savām tiesībām, profesionalitāti un paveikto ir jāpastāv vēl aktīvāk un pārliecinošāk. Tāpēc aicinu vēl līdz 9. februārim iesniegt savu kandidāti, kuras sasniegumi pārsteidz, iedvesmo un rada reālu un pozitīvu ietekmi. Ja mēs pašas neizcelsim sieviešu sasniegumus, to mūsu vietā neizdarīs neviens!
Autore ir Novatore līdzdibinātāja.
