Jānis Skutelis.
Jeb metro mums tomēr būtu noderējis!
How are you?* Ja esat nolēmis apciemot ASV, tad esiet gatavi, ka šis jautājums tiks uzdots, ieejot kafejnīcā, veikalā... Vārdu sakot, bieži. Pat tualetē, pēc labi padarīta darba mazgājot rokas, kāds jums var, garām ejot, uzsist uz pleca un pajautāt: How are you, man? Patiess stāsts. Tā How are you? lieta man nebija nekāds jaunums, tomēr pirmajās dienās rodas loģiska vēlme atbildēt uz šo draudzīgo jautājumu. Taču, kā zināms, to neviens negaida.
Protams, ja esat nolēmis kādu pārsteigt, tad viss, kas jādara, - jāsāk atbildēt. «Man? Paldies, normāli... Šodien gan ir tāds pavēss... Šī laikam vispār reti skarba ziema, jauki, ka tieši šogad atbraucu... Tā tak nav vētra, tas ir vienkārši sniegs...» Jābūt gan uzmanīgam, un klausītājs jāpatur acīs, jo viņš, iespējams, jau būs gabalā. Šī ir amerikāņu īpatnība, kas vienlaikus ir gan jauka, gan kaitinoša. Jauka, jo cilvēks interesējās, kā tev klājas, kaitinoša, jo viņu tas neinteresē. Lai arī formāls, tomēr cilvēcīgs kontakts, uz ko šie nu reiz ir naski. Amerikāņiem var atrast vairākas problēmzonas, bet komunikabilitāte nebūs starp tām. Arī gadījumā, ja jūs nejauši vai jauši - tas atkarīgs no etniskās piederības - ielīdīsit kādam priekšā rindā, ticiet man, ar jums «izies uz kontaktu». Patiess stāsts.
