Ilustratīvs attēls
Pērn Eiropas Parlamenta Budžeta lietu politikas departaments norādīja, ka līdz 2019. gada beigām politiskās organizācijas Latvijā lielā mērā paļāvās uz privātajiem ziedojumiem, publiskajam finansējumam sasniedzot tikai aptuveni 35% no politisko organizāciju ienākumiem.[1] Līdzšinējie grozījumi Politisko organizāciju finansēšanas likumā ļāvuši nodrošināt aptuveni 94% no ienākumiem politiskajām organizācijām to politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kas ir visaugstākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.[2] Šāgada intervijā LTV1 raidījumam Aizliegtais paņēmiens PROVIDUS direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka norāda, ka 90% valsts finansējuma ir par daudz.[3]
Jāatzīst, ka sistēma Latvijā ir veidota pēc labas prakses, tomēr iespējas izlietot valsts budžeta finansējumu daudzās Eiropas valstīs ir plašākas. Igaunijā, Somijā, Lietuvā, arī Francijā un Vācijā valsts finansējuma daļu var izmantot kampaņām un vēlēšanu aktivitātēm, piemēram, vides reklāmām. Latvijā to var izmantot politiskās aģitācijas veidošanai, taču ne samaksai par tās reklamēšanu,[4] tāpēc šādām aktivitātēm pamatā jāvāc nauda no privātajiem ziedotājiem, kas būtībā nozīmē, ka privātie ziedojumi ir maznozīmīgi politiskās organizācijas saimnieciskajai uzturēšanai, taču tie kļūst ārkārtīgi svarīgi vēlēšanu kampaņas laikā.
