Kā mākslīgais intelekts ceļ uzņēmumu produktivitāti un kāpēc panākumu atslēga ir darbiniekos?

Darba vide piedzīvo zināšanu un prasmju transformāciju, ko veicina digitālo rīku uzplaukums un esošo darba prasmju novecošanās. Starptautiskie pētījumi rāda, ka darbinieku prasmes noveco straujāk nekā jebkad - aptuveni 39% šodien būtisko prasmju būs mainījušās jau līdz 2030. gadam (1).

Vienlaikus organizācijas šajās pārmaiņās saskata iespēju sasniegt augstāku produktivitāti bez papildu darbinieku piesaistes. Tāpēc 80% starptautisko uzņēmumu izvirza pilnīgu darba procesu automatizāciju kā galveno digitalizācijas mērķi (2).

Globāli vismaz 75% biroja darbinieku jau izmanto mākslīgo intelektu (MI) ikdienā, un 46% no tiem sākuši to darīt pēdējos 6 mēnešos (3). To var saistīt ar to, ka MI sniedz vairākus ieguvumus, un darbinieki redz MI jau kā palīgu, kas ļauj ātrāk un produktīvāk veikt paredzētos uzdevumus.

Strādājot ar uzņēmumiem cilvēkresursu vadības jautājumos, esmu secinājusi, ka lielāka daļa darbinieku šobrīd galveno MI ieguvumu saskata liela apjoma informācijas apkopošanā, e-pastu caurskatīšanā, apkopošanā un atbildes sagatavošanā par ikdienišķiem un organizatoriskiem jautājumiem. Tieši šajās praktiskajās situācijās šobrīd MI vislabāk pierāda savu vērtību, jo tas palīdz darbiniekiem ne tikai ietaupīt laiku, bet arī strukturēt domāšanu un uzlabot komunikācijas kvalitāti.

Šīs MI priekšrocības pierāda arī globāli atzītie pētījumi - 90% darbiniekiem MI palīdz ietaupīt darba laiku, kamēr 85% var fokusēties uz lielākas vērtības uzdevumiem un 84% uzlabo savas radošās prasmes. Laika ietaupījumam un radošumam seko lielāka pārliecība un apmierinātība ar savu darbu - 81% aptaujāto darbinieku izjūt produktivitātes un darba kvalitātes pieaugumu un par 31% ir apmierinātāki ar darbu, ikdienā izmantojot MI (3). Tas norāda uz galveno šodienas tendenci - regulāra MI izmantošana padara darbiniekus produktīvākus un apmierinātākus ar savu sniegumu darba vidē.

MI nav universāls risinājums

Vienlaikus no darba devēju skatu punkta MI pagaidām nav pierādījis sevi kā sen gaidītais “brīnumlīdzeklis”, kas ātri uzlabotu uzņēmuma un tā darbinieku sniegumu un līdz ar to tā finanšu rādītājus. Nereti uzņēmumu vadītāju gaidas netiek piepildītas. Vienā no pēdējiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ziņojumiem norādīts, ka visvairāk darba devējus globāli uztrauc lielas izmaksas no MI attīstības un darbinieku digitālo prasmju trūkums (4), kas, vienkāršiem vārdiem sakot, rada uzņēmējiem bažas, ka "ieguldītie naudas līdzekļi sāks atmaksāties tikai ilgā laika periodā.

Apzinoties, ka MI attīstās un nav pat tuvu savam maksimālajam potenciālam, uzņēmumi bieži vien rūpīgi aplēš nepieciešamas investīcijas un ekonomisko izdevīgumu, atbildot uz jautājumu-vai investēt jau tagad? Jāsaprot, ka ekonomiskais izdevīgums nav atkarīgs tikai no iegādātajos rīkos izmantojamā MI modeļa vai tā jaudīguma - īsta zelta dzīsla “slēpjas” ilgtermiņa ieguldījumos darbiniekos. Darbiniekiem attiecīgi ir nepieciešami ne tikai rīki vai rīcības brīvība eksperimentiem - svarīgākais ir skaidri definētie MI izmantošanas mērķi, uzdevumi un ierobežojumi, kas jānosaka darba devējam, lai neradītu arī papildu riskus uzņēmējdarbībai.

Interesanti, ka 2025. gadā globāli vēl 40% uzņēmumu izvērtē MI ieviešanas potenciālu, kamēr 42% to aktīvi izmanto (3). Ņemot vērā manu pieredzi, varu izvirzīt hipotēzi, ka vadītāju piesardzība bieži vien ir saistāma ar tādiem izaicinājumiem MI izmantošanā kā halucinācijas un kļūdas, kas attiecīgi rada nepieciešamību apmācīt darbiniekus kvalitatīvi veidot/uzdot jautājumus MI un caurskatīt MI ģenerētos materiālus utt. Tas MI ieviešanas stadijā rada palielinātas izmaksas, kad rezultāti var būt skatāmi tikai pēc zināma perioda (5).

Vērts atzīmēt, ka Baltijas līmenī ir līdzīga piesardzība un skepse par MI atdevi kā globāli. Piemēram, PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025 parāda, ka tikai 34% Latvijas vadītāju sagaida, ka MI palielinās viņu uzņēmuma rentabilitāti nākamo 12 mēnešu laikā, kamēr tikai 22% vispār būtu atvērti MI risinājumu integrēšanai uzņēmuma galvenajos procesos (6).

Tādas atturīgas prognozes Baltijas uzņēmēju līmenī varētu ietekmēt arī šī brīža izaicinošā ekonomiskā situācija. Tāpēc vietējie uzņēmēji, rūpējoties par visefektīvāko līdzekļu ieguldīšanu, bieži vien joprojām skatās skeptiski uz MI vērtīgu ieguldījumu. Tādu atturību varētu pastiprināt arī tas, ka pagaidām trūkst starptautiski atzīto pētījumu par MI pozitīvo ietekmi uz biznesa rādītājiem Baltijas valstu līmenī.

Sadarbības pieeja – darbinieks un MI

Lai celtu produktivitāti, jānodrošina kvalitatīva un caurskatāma darbinieku sadarbība ar MI rīkiem tajos darba procesos, kur darbinieki būs atbildīgi par kvalitātes kontroli un gala rezultāta sagatavošanu. Tas nozīmē, ka darbinieks, izmantojot MI:

Kvalitatīvi sagatavo uzdevumu MI.
Kritiski izvērtē rezultātus un pārbauda sniegto faktu precizitāti.
Caurskata atsauces uz izmantotajiem avotiem un izvērtē avotu kvalitāti.
Identificē iespējamos aizspriedumus un “halucinācijas”.
Nodrošina satura atbilstību organizācijas standartiem un publiski paustajam tēlam (5).

Kā minēju, MI izmantošana ir saistīta ar saviem riskiem, jo tas ne vienmēr uztver kultūras nianses, emocionālo intonāciju vai kontekstu, turklāt MI var pārliecinoši pasniegt arī neprecīzu vai maldinošu informāciju (5). Tāpēc darbiniekam jāuzņemas uzrauga un virzītāja loma, aktīvi mijiedarbojoties ar MI satura veidošanas laikā.

Līdz šim manā pieredzē attiecībā uz tehniskiem un profesionāliem jautājumiem/tēmām darbinieki ir bijuši pozitīvi piesardzīgi, rūpīgi atlasot darba materiālus MI, tad izskatot MI sagatavoto rezultātu, kā arī testējot to pret līdz šim pierastiem risinājumiem.

Šis biežāk tiek novērots vidē, kur “4 acu princips” ir dziļi iesakņojies kā daļa no uzņēmuma kultūras un riski par nepārbaudītas informācijas sniegšanu un/vai izplatīšanu ir cieši saistīti ar reputācijas risku.

Eksperimenti šajā ziņā rada papildu atdevi - tieši prakse rāda, ka augstākas kvalitātes rezultātus ar MI sniedz, piemēram, “dialoga” pieeja, kas nozīmē, ka darbinieks neapstājas pie rezultāta pēc pirmā uzveduma (prompt), bet turpina sarunāties ar asistentu, precizē prasības, sniedz atgriezenisko saiti, izmanto papildu piemērus un kritērijus, kamēr netiek sasniegts vēlamais rezultāts (7).

Tāpat esmu novērojusi, ka labāku rezultātu darbiniekiem veicina dažādu piemēru pasniegšana MI, dokumentu paraugu ielādēšana, kā arī divu vai vairāku rīku izmantošana, lai salīdzinātu un uzlabotu radīto saturu – ko apstiprina arī zinātniskie pētījumi (8).

Attiecīgi, darba devējam jāuzņemas aktīva loma, nosakot MI izmantošanas principus, nodrošinot praktiskas apmācības darbiniekiem, kā MI rīki jālieto efektīvi un atbildīgi un kādos gadījumos tie nav piemēroti.

Apmācības

ESAO statistikas dati apliecina, ka tajās darba vietās, kur darbiniekiem skaidroti MI izmantošanas principi un datu aizsardzības noteikumi, vērojama vispozitīvākā MI ietekme uz produktivitāti un darba apstākļiem (apmierinātība, mentālā veselība, darba un privātās dzīves līdzsvars u.c.) (5).

MI apmācības ir svarīgas, lai darbinieks tiktu iepazīstināts ar galvenajām MI pielietošanas priekšrocībām, bet arī no tā izrietošajiem riskiem. Uztraucoši, bet šobrīd pasaulē mazāk nekā 40% darbinieku, kuri ikdienā izmanto MI, ir saņēmuši MI apmācības no darba devēja. Kamēr 2024. gadā tikai 25% starptautisko uzņēmumu plānoja piedāvāt šādas apmācības saviem darbiniekiem (3).

Jau šobrīd praksē ir vērojamas tendences, kur uzņēmumi izmanto MI ģenerētos apkopojumus, kuri nav tikuši testēti vai pārbaudīti, radot sev reputācijas riskus, piemēram, MI sagatavots pētījuma darbs, kas iesniegts klientam, ar neeksistējošām atsaucēm uz citiem pētījumiem (9). Vai arī šajā rakstā visas atsauces ir īstas/eksistējošas? To varat pārbaudīt paši.

Darbinieks, kas nav apmācīts, tajā skaitā MI lietošanā, nevar zināt to, ko viņš nezina. Šis nav universāls atklājums, bet doma ir skaidra – tikai mācību vai prakses ietvaros darbinieks var novērtēt riskus, zināt, kā atrast uzticamus informācijas avotus un kādā veidā ātrāk un kvalitatīvāk mijiedarboties ar MI.

Apkopojot, MI potenciāls paliks daļēji neizmantots, ja darba devējs ieguldīs tikai tehnoloģijās, bet ne darbiniekos. Darbinieks ir MI ceļvedis, kas palīdzēs tam sniegt vislabāko rezultātu un sev pašam kāpināt produktivitāti. Kā trāpīgi norādīja viens no datorzinātņu akadēmiķiem - “Nedomāju, ka MI neaizstās cilvēku, bet cilvēks ar MI aizstās to, kurš MI neizmanto” (10).