Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs pagājušā gadsimta 30.gados. Foto no Pētera Korsaka arhīva.
Ir patiess prieks, ka, neskatoties uz Otro pasaules karu un varu maiņām, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir saglabājies un pastāv joprojām pie Juglas ezera un šogad varam atskatīties uz veselu gadsimtu latviešu tautas dzīvē. 20.gs. astoņdesmitajos gados man bija lemts muzejā strādāt, un tādēļ man ir jo lielāks prieks. Tobrīd par muzeja direktori strādāja Ausma Nesterova, kas bija ļoti aktīva un izdarīga direktore. Viņa viena no pirmajām starp Latvijas muzejiem panāca štata vienību, kas rūpētos par muzeja reklāmu un izdevumiem. Uz šo amatu bijušais draugs fotogrāfs un kino operators bija ieteicis mani. Un tā 1980. gadā es uzņēmos šo amatu.
Mans pienākums bija reklamēt muzeja pasākumus presē, radio un televīzijā, kā arī organizēt bukletu izdošanu, ko rakstīja muzeja zinātniskie līdzstrādnieki. Tā nu rakstīju laikrakstam Rīgas Balss garākus un īsākus rakstus un rakstiņus, informējot par pasākumu norisi Brīvdabas muzejā.
