Mārtiņš Eņģelis. Publicitātes foto.
Noteikti kādreiz esat bijuši liecinieki procesam vai projektam, kur tiek iesaistīti bērni un jaunieši. Un noteikti esat atskārtuši, ka šī iesaiste visbiežāk ir tikai dekoratīva vai pat manipulatīva – kāds kaut ko jauku sazīmē, jaunieši komentē procesus, kuros tiem nav ne mazāko izredžu ko izmainīt, vai līdzdalība tiek sajaukta ar izklaidi. Rezultātā reāla ietekme mākslas darbā, pilsētvidē vai saturā nav nekāda.
2024. gadā, sākot eksperta darbu pašvaldībā pie starptautiska Erasmus+ projekta “Elastīgas pilsētas ar Minecraft: novatorisks jaunatnes vadīts politikas process ilgtspējīgai Eiropai (MC-YOU)”, mans galvenais mērķis bija pārliecināt projekta partnerus, ka MC-YOU būtība nav uzrunāt pārdesmit skolēnus un pāris skolotāju 3 vietās Eiropā (Rīgā, Portugālē un Bulgārijā), lai skolēnu komandas “kaut ko pafantazētu” Minecraft Education (ME) platformā un pašvaldības par to justos labi.
Mans galvenais mērķis bija pierādīt, ka Rīgā mēs to jau esam darījuši (Interreg projekts “UrbCultural” 2020. gadā vai Rīgas būvēšanas čempionāts 2021. gadā), taču reāla ietekme pilsētvidē - iztrūkst. Protams, bērnu un jauniešu komandām ir labas atmiņas par notikušo un ir labi pavadīts laiks, tāpat pašvaldība izmantojusi laikmetīgus rīkus (piemēram, ME), taču process nerezultējas ar reālām izmaiņām pilsētvidē – skolēni būtībā ir tikai garāmgājēji ar mazsvarīgu pienesumu un neiemācās to, cik pilntiesīgi ārtelpas attīstītāji, pilnveidotāji, pielāgotāji un, protams, arī lietotāji viņi ir.
MC-YOU projektā partnerus izdevās pārliecināt par to, ka ir jāatrod veids, lai skolēnu iesaiste ir reāla – nevis izklaidējoša un pat ne konsultatīva, bet balstīta partnerībā un kopradē. Par iedvesmas avotu kalpoja Block by Block projekts Kosovā 2016. gadā, kur bērni ME vidē radīja savu vīziju neesošam skvēram un skeitparkam, un pēc pāris gadiem tas lielā mērā tāds kā vizionēts tika arī uzbūvēts. Cits izcils piemērs ir Latvijas laikmetīgās mākslas centra projekts “Mākslinieks ir klātesošs” (2023 – 2024), kur skolēni bija vienlīdzīgi mākslas darbu līdzautori nevis konsultanti. Visbeidzot, arī Homo Novus festivāla projekts “Rīgas grāmata” (2023 - 2024), kur skolēni kopradīja gan saturu, gan “izkaroja” pašu izdomātu un jaunu pilsētvides objektu – pieminekli citrona garšai (sākotnēji atradās pie Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas, tagad apskatāms eS14 Kopienas centra pagalmā Sarkandaugavā).
MC-YOU minimālās prasības balstījās uz vismaz 5 komandu noformēšanu starp Rīgas skolām, vismaz 5 dažādu publisku ārtelpu nākotnes vizionēšanu ME vidē un 25 dalībnieku piesaisti. Rīgā mūsu uzstādījums jau sākotnēji bija atrast vietas, kas gaida – kur pašvaldība kaut ko plāno, bet vēl nav paguvusi to izdarīt, līdz ar to komandu dalībnieki reāli varētu ietekmēt to attīstības notikumu gaitu; izcili, ja šīs vietas būtu interesantas arī pašai bērnu un jauniešu auditorijai. Turklāt pašvaldības darbiniekos sākām pilināt pārliecību, ka skolēnu iesaiste nodrošina arī to, ka katrs no viņiem kļūst par savas vietas vēstnieku un sargātāju. Ir tāds teiciens - ko pats rada, to nebojās.
Rezultātā uz sākotnējām apmācībām un darbnīcām mums pieteicās nevis vēlamie 25, bet gan 100+ skolēni (pamatā vecumā no 11 – 17 gadiem) un vismaz 12 skolotāji no 10 skolām Rīgā.
Vispirms dalībniekiem vajadzēja apmeklēt praktiski izglītojošu ievaddarbnīcu, kuras laikā tika izmantota jau MC-YOU sākumposmā izstrādāta “Ilgtspējīgas Minecraft būvniecības rokasgrāmata”. Strādājot grupās un diskutējot kopā, bērni kopā ar skolotājiem mācījās par dažādām rokasgrāmatas un MC-YOU saistošajām tēmām, kas nozīmīgas arī labākai pilsētu attīstībai kopumā – kas un kāpēc plāno pilsētas, kas ir ilgtspēja, noturība (resilience), apritīgums un “pilsētas cilvēkiem”, kāpēc svarīga iedzīvotāju un bērnu līdzdalība, kas ir spēļošana, 15 minūšu pilsētas u.tml. Paralēli apmācībām katra komanda devās arī uz pašu izvēlēto vizionējamo vietu Rīgas pilsētvidē, lai ar to iepazītos realitātē, kamēr skolotājiem tika organizētas apmācības, lai apgūtu jaunas vai atsvaidzināt esošās zināšanas par ME.
Nozīmīgākā sagatavošanās daļa bija īpaši “Randiņi ar pilsētu”, kur dažādi ainavu arhitektūras, apritīguma, UNESCO, plānošanas u.c. pašvaldības speciālisti, kā arī apkaimju iedzīvotāju biedrību pārstāvji un dažādas vizionējamajām vietām piesaistītas organizācijas iepazīstināja komandas ar realitāti – cerībām, ierobežojumiem, iespējām, vajadzībām tajās. Vairāki no “randiņu” prezentētājiem vēlāk kļuva arī par žūrijas locekļiem – fināla pieteikumu vērtētājiem.
Varētu domāt, ka komandām jau sākotnēji nedaudz tika “apgriezti” radošuma spārni – ir jārada vīzijas nevis tā, kā sirds jūt, bet tomēr, iekļaujoties kādā rāmī. Taču šo randiņu būtība bija cita – palīdzēt komandām jau laicīgi labāk izprast vietu kontekstu, esošos ierobežojumus, kā arī ieklausīties iedzīvotāju un lietotāju vēlmēs, lai komandu vīzijas būtu sagatavotas pēc iespējas labāk, un pašvaldībai būtu daudz grūtāk no tām atteikties vai, kā parasti - nosaukt tās par “kaut kādām bērnu fantāzijām”. Mūsu mērķis bija radīt tādas vīzijas, kas ir ticamas un kam ir spēks “ielikt kāju durvīs” un tiešām ko ietekmēt. Būtībā tas, ko darījām projektā, bija augšupēja (bottom-up) pieeja – pašvaldība nosaka rāmi, taču satura un pamatojuma aizpildei deleģējums ir bērniem un jauniešiem.
Reālas vīzijas sagatavoja un iesniedza 10 komandas (pārsvarā vecumā no 13 – 17 gadiem) no 7 skolām. Lai idejas aizstāvētu žūrijas un arī skatītāju priekšā, tika noorganizēts īpašs MC-YOU projekta fināla notikums - Bērnu un jauniešu iesaistes konferencē Koka Rīgā. Tajā tad prezentācijas sniedza ne tikai bērnu un jauniešu līdzdalības eksperti un piemēri, bet arī paši MC-YOU finālisti - Rīgas Tehniskās jaunrades nams “Annas 2”, privātskola “LATREIA” un Rīgas Bolderājas Mūzikas un mākslas skola (RBMMS). Šīs trīs bija komandas, kas žūrijas vērtējumā starp iesniegtajiem 10 pieteikumiem piedāvāja interesantākās, pamatotākās un izstrādātākās vīzijas. Viena bija veltīta Briāna/Palīdzības ielas skvēra attīstībai ("Annas 2") un divas - Bolderājas filiālbibliotēkas iekšpagalma iekārtojumam (LATREIA un RBMMS).
MC-YOU projekta vīziju konkursā ar lielu pārsvaru uzvarēja “Annas 2” komanda “Block Busters”, kas balvā ieguva ceļazīmi uz projekta starptautisko noslēguma pasākumu Briselē. Komandas trumpji viennozīmīgi bija lielā degsme, entuziasms un sirsnīgā prezentācija - video, taču komanda arī pierādīja, ka labi izprot projekta galvenās tēmas – ilgtspēju, noturību, cilvēcīgu pilsētu, spēļošanu, kā arī spēj uzklausīt žūrijas ieteikumus un integrēt tos savā vīzijā.
VIDEO: MC-YOU projekta vīziju konkursa uzvarētāji
“Block Busters” gan žūrijai, gan konferences apmeklētājiem (par komandām balsoja arī auditorija) pierādīja, ka skolēni spēj sagatavot radošu un reizē ticamu augstas raudzes vīziju. Komanda Briāna/Palīdzības ielas skvērā bija “atjaunojuši” ielu kanalizācijas sistēmu, uzstādījuši jaunu, viedu apgaismojumu ar saules paneļiem, mākslīgā intelekta drošības kameras un šķirošanas konteinerus (kuros, vācot punktus, balvā var saņemt bulciņu!). Tāpat ļoti tika veicināta skvēra zaļināšana ar krūmiem un dobēm, uzstādīti putnubūri un ūdens krāns, un atjaunota vēsturiskā strūklaka. Daudz telpas parkā tika atvēlēts sporta infrastruktūrai un radošām iniciatīvām – sienu gleznojumiem, mazai “veselīgai” kafejnīcai un, galvenais, tika piedāvāts skvēru pārveidot par skulptūru parku.
Protams, realitātē visam augstākminētajam Briāna/Palīdzības ielas skvērā vietas nebūs. Taču tas nav būtiski – būtiski ir tas, ka ik katru minēto inovāciju, ieteikumu vai ideju ir iespējams integrēt skvēra attīstības koncepcijā. Lai tas notiktu, projekta izskaņā Annas 2 komanda tikās ar pašvaldības iestāžu speciālistiem un domes pārstāvjiem, lai vienotos par 3 reālām fāzēm vairāku gadu garumā, kā komandas ME vīziju ieviest dzīvē. Rezultāts ir izcils – jau šogad vasarā skvērs starp Aristīda Briāna un Palīdzības ielām iegūs pirmos uzlabojumus infrastruktūrā, un paredzams, ka tuvāko 3-5 gadu laikā sekos pilnīga tā atjaunošana – tā, kā to ir gribējusi komanda!
Iesaistīt bērnus un jauniešus vienmēr ir prieks. Viņi vēl ir gatavi kļūdīties, tāpēc idejas, kas rodas viņu galvās, ir daudz aizraujošākas un bieži sniedz atbildes uz jautājumiem, uz kuriem pieaugušie vairs nemāk vai baidās atbildēt. Taču nepiedodami ir sniegt iespēju piedalīties simboliski vai dekoratīvi tikai tāpēc, ka no tā var izvilkt labāku PR.
Mēs Rīgas valstspilsētas pašvaldībā cenšamies no tā mācīties, un tieši “līdzdalība” jeb koprade un partnerība ir pareizie pārmaiņu atslēgas vārdi – katram ir tiesības kļūt par daļu no kūciņas nevis kalpot tikai par ķirsīti. Tāpēc, ja nespējam nodrošināt bērnu un jauniešu līdzvērtīgu līdzdarbošanos ietekmes radīšanā ārtelpā un viņu spēju celšanu (lai būtu ne tikai griba, interese un tiesības, bet arī spējas), varbūt vajadzētu divreiz pārdomāt – vai gadījumā tā nav krāpšanās nevis līdzdalība?
Autors ir Rīgas domes deputāts un MC-YOU projekta vadītājs/eksperts.
