Ilga Gudrenika–Kreba. Publicitātes foto.
No šī gada 1. janvāra piemērojams regulējums par pagājušā gada vidū pieņemtajiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kas, vienkāršiem vārdiem sakot, paredz principa “parāds seko dzīvoklim” ieviešanu dzīvē. Jāuzsver, ka sākotnējā iecere ir uzteicama, tomēr pieņemtajā versijā trūkst caurspīdīguma komponentes, un tas var radīt virkni problēmu, ar ko visdrīzāk jau tuvākajā laikā saskarsies tiesu sistēma un ne viens vien jauniegādāta dzīvokļa īpašnieks.
Pircējiem nav iespēju pārliecināties par parādu neesamību
Pēc būtības jaunā regulējuma dēļ jebkurš labticīgs nekustamā īpašuma pircējs, kurš iegādājas dzīvokli otrreizējā tirgū, var nonākt situācijā, ka iegādājas īpašumu ar nozīmīgām uzkrātām parādsaistībām, piemēram, nama uzkrājuma fondā vai komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt esošais regulējums neparedz iespēju, ka pircējs pats var pārliecināties par izvēlētā īpašuma iespējamajām parādsaistībām, jo ziņas par maksājumu statusu var saņemt tikai īpašnieks vai tā pilnvarota persona. Var sanākt nopirkt “kaķi maisā”.
Ideālā gadījumā pircējs ir labi informēts par likumdošanas izmaiņām un pirms īpašuma iegādes veic rūpīgu izpēti par noskatīto īpašumu, tostarp lūdz pārdevējam izziņu par to, ka īpašumam nav parādu apgrūtinājumu. Tomēr šobrīd dzīvē ir pilnīgi iespējama situācija, ka izsniegtā izziņa ir nepilnīga vai pat viltojums. Vai arī pircējs bez jebkādas nojausmas par jauno regulējumu, (arī notāram vai finansējuma izsniedzējam nav pienākuma pircēju informēt par jaunajiem grozījumiem), paraksta nostiprinājuma lūgumu, ir apmierināts par īstenoto pirkumu un tikai pēc laika atklāj nozīmīga apjoma parādsaistības, kas jāsedz nekavējoties un var būtiski iedragāt jaunā īpašnieka finansiālo stabilitāti.
Vienīgais risinājums – tiesa, maksājot svešu parādu
Pēc pirkuma izdarīšanas jaunā īpašnieka vienīgā iespēja, ja pārdevējs labprātīgi nenolīdzina parādu, ir doties uz tiesu, tomēr arī šajā laikā parādu slogs gulstas uz jauno pircēju un nekādā veidā nerisina apgrūtināto situāciju. Tiesvedību skaita pieaugums un atbildības smaguma pārlikšana uz pircēju ir būtiski jaunā regulējuma trūkumi.
Risinājumi ir, vajadzīga vien labā griba to ieviešanai dzīvē
Jaunā regulējuma pilnveidei šobrīd pamatā nepieciešama labā griba situāciju uzlabot, piemēram, izveidojot publisku parādnieku reģistru, veicot arī grozījumus likumos, lai potenciālais pircējs pats varētu pārliecināties par dzīvokļa maksājumu statusu. Šobrīd informācijas nesniegšanu pircējam var visai ērti attaisnot ar rūpēm par datu aizsardzību.
Tāpat, ņemot vērā, ka lielākā daļa nekustamo īpašumu tiek iegādāti ar banku finansējuma starpniecību, iespējams, komercbanku sektors būtu ieinteresēts nākt klājā ar savu iniciatīvu situācijas risinājumam, lai novērstu riskus klientu maksātspējas apdraudējumam ilgtermiņā.
Jācer, ka šī jautājuma aktualizēšana publiskajā dienaskārtībā, apvienos iesaistītās puses diskusijā par labākajiem risinājumiem jaunā regulējuma pilnveidei, lai ieguvēji būtu visi nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki, kas tā tālākai attīstībai šobrīd ir kritiski svarīgi. Šobrīd dzīvokļa pircējiem jābūt ļoti vērīgiem, bet dzīvokļa iegādes process ir kļuvis vēl sarežģītāks un ilgstošāks, radot arī papildu tiesvedības riskus. Likumdevējam tomēr būtu jādomā, vai un kādu mehānismu nodrošināt iedzīvotājiem, lai salīdzinoši vienkārši un efektīvi varētu pārliecināties par dzīvokļa parādiem, ja tādi eksistē.
Autore ir advokātu biroja Ellex Kļaviņš partnere, zvērināta advokāte.
