Jaunas koncertzāles būvniecība Rīgā: izaicinājumi un potenciālie ieguvumi

  • Daunis Auers, domnīcas “Certus” valdes priekšsēdētājs
  • 01.07.2020
Biroju ēka "Pasaules tirdzniecības centrs" Elizabetes ielā 2, arī bijusī LKP CK ēka. Šajā vietā varētu nākotnē tapt jaunā Rīgas koncertzāle. Foto: Paula Čurkste, LETA

Biroju ēka "Pasaules tirdzniecības centrs" Elizabetes ielā 2, arī bijusī LKP CK ēka. Šajā vietā varētu nākotnē tapt jaunā Rīgas koncertzāle. Foto: Paula Čurkste, LETA

Latvijas valdības, kas lielākoties ir īslaicīgas un veidotas kā pikants daudzkrāsainu politisko partiju rasols,  visbiežāk tiek kritizētas par pārāk lēnu, pārāk piesardzīgu un pārāk neveiklu lēmumu pieņemšanu un reformu īstenošanu. Tomēr ātra, izlēmīga un salīdzinoši efektīva valdības rīcība, apturot Covid-19 izplatību Latvijā un mazinot tā negatīvo ekonomisko ietekmi, ir vainagojusies panākumiem un iedrošinājusi valdības ministrus pieņemt tūlītējus lēmumus par to, kā vislabāk ieguldīt infrastruktūras investīciju fondu līdzekļus, kas nu ir pieejami, lai paātrinātu Latvijas ekonomikas atveseļošanu.

Pēdējās nedēļās ir notikušas īpaši karstas sabiedriskās debates par ierosināto jaunas akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Tas īpaši nepārsteidz. Kā skaidro Bents Flivbjergs (Bent Flyvbjerg), dāņu zinātnieks un liela mēroga infrastruktūras projektu pētnieks, lielākie sabiedrisko ēku celtniecības projekti vienmēr izraisa polemiku par trim parametriem – izmaksām, izvietojumu un dizainu.

Jaunākajā žurnālā