Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Nesen plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka izglītības iestādēs, kurās bērni padziļināti apgūst, piemēram, mūziku, mākslu vai svešvalodas, tam finansējumu no valsts vairs nesaņems, tādējādi visas skolas savā ziņā vienādojot. Sašutumu pauda gan vecāki, gan pedagogi un skolu direktori. Aktīvā iestāšanās par finansējuma saglabāšanu vainagojās ar panākumiem un tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti.
Bērni vislabāk svešvalodas apgūst līdz 7 vai 8 gadiem
Svešvalodu zināšanu nozīme ikviena cilvēka attīstībā un izaugsmē nav noslēpums. Tās sniedz plašākas karjeras iespējas, turklāt virknē nozaru, piemēram, tirdzniecībā, izglītībā, tūrismā un finanšu sektorā šo zināšanu nozīme turpina strauji pieaugt. Statistika liecina, ka vairāk nekā 60% pasaules valstu līderu prot vairākas svešvalodas.
