Mārtiņš Barons. Publicitātes foto.
Pēdējos gados rindas saglabājušās tikai atsevišķās pašvaldību pirmsskolās un kopumā brīvas vietas ir pieejams visa gada garumā. Vietu pieejamība nereti rada pretrunu ar Izglītības likumu, kas nosaka - ja bērns uzsācis apmeklēt privāto pirmsskolu, tad drīkst turpināt to darīt, ja vecāks tā vēlas, pat, ja atbrīvojas vieta pašvaldības pirmsskolā. Nodrošinot brīvu izvēli vecākiem un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus pirmsskolām, tiktu pozitīvi ietekmēta pakalpojumu kvalitāte. Pašvaldībām pret saviem iedzīvotājiem nevajadzētu īstenot “ņem, ko dod” principu, kas ir tipiska plānveida ekonomikas pieeja, un rodas retorisks jautājums, cik Latvijas bērnu paaudzes nolemsim tādai pirmajai izglītības pieredzei, kas būvēta plānveida ekonomikas principos? Šodienas bērni dzīvos 22. gadsimtā, tāpēc mums ir jāapzinās sava atbildība.
Privātās pirmsskolas jau pierādījušas savu pienesumu
Vēsture jau ir skaidri pierādījusi, ka brīvā tirgus ekonomika ir daudz efektīvāka par plānveida ekonomiku, un 21. gadsimtā valstij vajadzētu regulēt pēc iespējas mazāk jomu, sekmējot privātās iniciatīvas attīstību. Spilgts piemērs ir IT un digitālo pakalpojumu joma, kas ir mazāk birokratizēta, salīdzinot ar citām jomām, kas ļāvis privātiem uzņēmumiem kļūt par galvenajiem tehnoloģiju attīstības virzītājiem - gan inovāciju, gan eksportspējas ziņā. Domājot par to, vai ļaut attīstīties privātajiem uzņēmumiem arī pirmsskolas izglītības jomā, mums nav jāmin, kā tas būs, jo privātās pirmsskolas Latvijā darbojas jau vairākus gadus desmitus, pierādot savu nepieciešamību un kopējo pienesumu izglītības nozarē.
Ir laiks uzticēties vecākiem
Iedomāsimies, kādā situācijā būtu pirmsskolas izglītība, ja mums nebūtu privāto bērnudārzu? Cik daudzas inovācijas, mūsdienīgas mācību pieejas un citi risinājumi ir nākuši tieši no privātā sektora? Protams, demogrāfiskā situācija šodien ir krietni atšķirīga, nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem, par ko liecina arī rindu neesamība, bet tas arī nenozīmē, ka privātie bērnudārzi vairāk nav vajadzīgi, ka ir jāaizmirst par to ieguldījumu izglītībā un jādara viss, lai tos “izslēgtu no tirgus”. Brīva vecāku izvēle, kad pašvaldības līdzfinansējums seko bērnam, neatkarīgi no tā, kādai pirmsskolai ģimene dod priekšroku, nozīmētu ne tikai cieņu un uzticēšanos vecākiem, bet arī pirmsskolas izglītības kvalitātes uzlabošanos. Tas nozīmē arī jauno vecāku iespējas atgriezties darba tirgū tad, kad viņi to vēlas, neraizējoties par pirmsskolas izglītības pieejamību, inovācijām un kvalitāti. Un daudzām ģimenēm, kas šobrīd dzīvo ārpus Latvijas, tas var palīdzēt pieņemt lēmumu par atgriešanos mājās.
Pašvaldības ir mūsu nodokļu administrētājs
Kāpēc, neraugoties uz to, ka privātās pirmsskolas ir būtiska daļa no Latvijas izglītības sistēmas, joprojām pastāv nevienlīdzīga attieksme? Pirmkārt, pašvaldības līdzfinansējuma aprēķina metodikā aizvien netiek iekļautas visas izmaksas, ar ko saskaras privātās pirmsskolas, piemēram, telpu noma, jurista, grāmatveža pakalpojumi u.c. Kamēr pašvaldību bērnudārzos šīs izmaksas tiek segtas centralizēti vai nepastāv (piemēram, telpu noma, ja pirmsskola atrodas pašvaldībai piederošās telpās), privātajiem bērnudārziem tās veido lielu daļu no kopējiem izdevumiem. Domājot par pašvaldības līdzekļu izlietojumu, nereti aizmirstam, ka nodokļu maksātāji jau ir tieši tās pašas ģimenes, kas dzīvo attiecīgajā pašvaldībā. Pašvaldības nepelna naudu, tās ir mūsu nodokļu administrētājs, tāpēc būtu tikai loģiski, ja ģimenēm, kas maksā nodokļus, būtu tiesības brīvi izvēlēties izglītības pakalpojuma sniedzēju.
Nepieciešamība izmantot telpas nedrīkst būt svarīgāka par bērnu vajadzībām
Rindu problēma pastāv vien dažās, atsevišķās pirmsskolās, tāpēc ir īstais brīdis meklēt risinājumus, lai vecāki brīvi izvēlētos, kas patiešām ir labākais viņu bērniem, nevis to, kas palicis pāri. Ģimeņu izvēli nevar noteikti nepieciešamība aizpildīt kādas pirmsskolas telpas vai fakts, ka pašvaldība pirms kāda laika uzbūvējusi jaunu pirmsskolu un tagad ir jāpierāda, ka šie līdzekļi ir izlietoti efektīvi. Domājot par pirmsskolas izvēli, jāņem vērā bērna emocionālā labsajūtu, vides piemērotību, īstenoto mācību pieeju, personālu un daudzus citus faktorus. Nepieciešamība izmantot telpas nedrīkst būt svarīgāka par bērnu vajadzībām. Galu galā – telpām vienmēr var atrast arī citu pielietojumu.
Lai pirmsskolas izglītības sistēma patiesi atbalstītu bērnu attīstību un ģimeņu vajadzības, ir svarīgi saglabāt gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas, nodrošinot tām vienlīdzīgus un godīgus nosacījumus. Šī līdzāspastāvēšana veicina daudzveidību, izvēles brīvību un kvalitātes latiņas celšanu, jo vecākiem ir iespēja izvēlēties tieši to vidi un pieeju, kas vislabāk atbilst viņu bērnam. Iegūst visi – bērni, jo saņem piemērotu un atbalstošu vidi, vecāki, jo var pieņemt patiesi brīvu lēmumu, un valsts, jo tiek stiprināta konkurence, inovācijas un uzticēšanās izglītības sistēmai kopumā.
Autors ir pirmsskolas Knābis, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāvis.