Inovācija nesākas ar līdzfinansējuma grantu izsludināšanu: kā sagatavoties laikus

Jāsaka, ka tad nereti jau ir par vēlu. Inovācija nav administratīvs process, kuru var iedarbināt ar pieteikuma sagatavošanu. Tā ir stratēģiska izvēle, kurai nepieciešams laiks, konkrēta vīzija un gatavība uzņemties risku. Ne mazāk svarīgi – grants var būt lielisks atspaids, lai ātrāk vai ar lielāku vērienu ieviestu izmaiņas, bet tam nevajadzētu būt attīstības iemeslam. Ja uzņēmums problēmu jau izkristalizējis, tad nereti grantu gaidīšana var izvērsties dārgāk, nekā inovācijas tūlītēja ieviešana izmantojot alternatīvus finanšu resursus.

Grants kā instruments, nevis iemesls projektam

Ja 2024. gada nogalē pieteikšanās digitalizācijas un inovāciju grantiem notika visnotaļ lēnām, tad nu redzam, ka to popularitāte strauji pieaug. Pieejamais finansējums tiek apgūts vien dažu mēnešu laikā, jo arvien vairāk uzņēmumu vēlas attīstīties šajā virzienā. Pateicoties atbalstam, daudzas labas idejas patiešām tiek realizētas, nevis paliek tikai uz papīra. 

Tajā pašā laikā, lai arī pieejamo grantu skaits pieaug, tie mēdz būt neprognozējami. Šobrīd tos apvij ļoti liels birokrātisks slogs un dēļ administratīvām procedūrām, izsludināšana var tikt atlikta pat par vairākiem mēnešiem. Šis rada lielu izaicinājumu uzņēmējiem, jo ir grūti paredzēt, kurā brīdī atbalsts būs pieejams, kā arī – vai augstās konkurences dēļ šo līdzfinansējumu būs iespējams saņemt. 

Tādēļ, manuprāt, par grantiem jādomā stratēģiski. Ja tas ir paredzēts inovācijas pētniecībai, tad gaidīt finansējumu var būt loģiski – jo, tā kā nevaram paredzēt rezultātu, pētniecība tiešām mēdz būt dārga un riskanta. Savukārt, ja risinājuma mērķis ir esošo procesu uzlabošana, gaidīšana uz granta izsludināšanu gandrīz vienmēr ir kļūda. Uzņēmumam identificējot savu problēmu, bet atliekot tās risinājumu, turpina veidoties finanšu zaudējumi. Kopsummā tie var būt lielāki, nekā iegūtais granta līdzfinansējums. Šajā aprēķinā jāņem vērā arī līdzfinansējuma apjoms, kas atkarībā no projekta, svārstās no 45% līdz 80%. Kā arī – liela daļa grantu darbojas pēc pēcapmaksas principa. Sākumā ir jābūt 100% pašfinansējumam, un tikai pēc tam, kad atskaites ir apstiprinātas, tiek atmaksāts granta apjoms.

Tādēļ, lai arī granti spēlē nozīmīgu lomu finanšu plānošanā un var palīdzēt projektu īstenot ātrāk un ar lielāku vērienu, tiem nevajadzētu diktēt projekta uzsākšanas brīdi vai kļūt par pašmērķi uzņēmuma attīstībā. Granti kalpo kā lielisks bonuss pārmaiņu ieviešanai, taču pamats vienmēr ir paša uzņēmuma ticība savai idejai un tās biznesa ieguvumam. Ja esat gatavi atteikties no ieceres tikai tāpēc, ka līdzfinansējums nav pieejams vai nav iegūts lielas konkurences dēļ, tas liecina par pārliecības trūkumu par pašu projektu. Savukārt gadījumos, kad projekta iecere jau tiek attīstīta un rodas iespēja pieteikties grantam, šo iespēju noteikti ir vērts izmantot, veicot nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai palielinātu iespējas, ka projekts tiks apstiprināts. 

Mājasdarbu izpilde – liela daļa no veiksmes

Lai arī cik tas banāli tas neizklausītos, sasteigta projekta pieteikuma sagatavošana ir viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem. Inovāciju projektu kvalitāte tiek vērtēta ne tikai pēc idejas, bet pēc uzņēmuma gatavības līmeņa, komandas kompetences, tehnoloģiskā pamatojuma un galvenokārt – biznesa potenciāla. Lai veiksmīgi izplānotu inovāciju projekta stratēģiju, laika grafiku un izmaksas, var paiet pat vairāki mēneši. Savukārt, līdzfinansējumu projektu pieteikumu iesniegšanai var būt dotas vien pāris nedēļas vai mēnesis. Sākot par projektu domāt tikai grantu izsludināšanas brīdī, bieži vien nespēsiet pierādīt savas idejas potenciālu. Tas palielina risku aizmirst projektā iekļaut kādu svarīgu plānošanas vai realizācijas posmu, iesniegt neprecīzu laika grafiku vai izdevumus, kas ne tikai ietekmēs līdzekļu piešķiršanu, bet potenciāli, arī projekta gaitu. 

Lai palielinātu iespēju saņemt vēlamo atbalstu, iesaku katram uzņēmumam sev atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Pirmkārt, kādu biznesa problēmu projekts risina. Inovācija pati par sevi nav mērķis. Tai jāuzlabo efektivitāte, jāpalielina produktivitāte, jāmazina izmaksas vai jāatver jauni tirgi. Otrkārt, vai šāda inovācija jau nav pieejama tirgū. Esoša risinājuma iegāde nereti ir ekonomiskāka, nekā jauna produkta radīšana. Ja šāda risinājuma nav vai tā specifika neatbilst jūsu uzņēmuma prasībām, jāpāriet pie trešā jautājuma – kā šo integrēt uzņēmuma procesos, biznesa vajadzības savienojot ar tehnisko realitāti. Projekta pieteikumā iesniedzot tikai ideju, uzņēmēji bieži saskaras ar jautājumiem par praktisko realizāciju un tirgus pamatojumu. Uzņēmēji, kas nāk ar datiem, jau laikus sāk pierādīt, ka risinājums strādā. 

Domājot tieši par MI risinājumu ieviešanu, svarīgi izprast ne tikai biznesa potenciālu, bet arī esošās iekārtas, IT sistēmu stāvokli, kā arī pieejamos datus un to kvalitāti. Ja atklājas, ka no iekārtām nevar izgūt vajadzīgos datus vai tie nav pietiekami, lai apmācītu MI modeli, sasniegt rezultātu ir apgrūtinoši. Attiecīgi, var būt nepieciešams piesaistīt papildus investīcijas iekārtu pilnveidošanai. Tādēļ, ja mērķis ir integrēt darbā MI, es ieteiktu piesaistīt kvalificētus ekspertus, kas ar salīdzinoši nelielām investīcijām, var veikt situācijas analīzi. Praksē tas nozīmē, ka noteiktu laika periodu, piemēram, dažas nedēļas, tehniskie speciālisti detalizēti iepazīstas ar uzņēmumu. Viņi izpēta procesus, analizē tehniskos risinājumus, veic iekārtu un infrastruktūras apskati, kā arī izvērtē vidi, kurā risinājums tiks ieviests. Šāda pieeja ļauj saprast gan tehnoloģiskos riskus, gan reālās iespējas. Nereti tiek identificēti arī alternatīvi risinājumi. Rezultātā uzņēmums saņem daudz precīzāku izmaksu novērtējumu un skaidrāku izpratni par to, ar ko jārēķinās, īstenojot konkrēto inovāciju projektu. Tas ne tikai palīdzēs precīzāk aizpildīt granta finanšu pieteikumu, bet ļaus arī pašiem saprast vai šobrīd projekts ir “pavelkams” un vai tas dos vēlamo atdevi. Ja aprēķini saka, ka divu gadu laikā inovācija ļaus atgūt atpakaļ tajā ieguldītajās investīcijas, mēs iesakām projektu realizēt. 

Jāatceras arī, ka jebkādi granti uzņēmumam prasa papildus administrācijas resursus – laicīgas atskaites, grāmatvedības uzskaites, iepirkumu veikšanu trešo pušu vidū utt. Paradoksāli, bet uzņēmumi bieži nobīstas no atskaitēm un tāpēc vispār nemēģina. Realitātē, strādājot ar pieredzējušiem partneriem, šī birokrātija ir sakārtojama – galvenais ir skaidra vīzija par to, ko tehnoloģija dos jūsu biznesa attīstībai.

Inovāciju projektu realitāte: neparedzamība ir norma

Inovāciju projekti būtiski atšķiras no tradicionālām investīcijām. Ja klasiskā ražošanas iekārta darbojas pēc skaidri prognozējama principa, inovācijās ir faktori, kurus projekta sākumā objektīvi nav iespējams paredzēt. Var būt nepieciešamas papildu iekārtas, citi tehniskie risinājumi vai ilgāks izstrādes laiks. Projekta gaitā var mainīties arī izmaksu struktūra. Šāda neparedzamība nav izņēmums – tā ir inovācijas būtība. Tāpēc es ieteiktu divas lietas: pirmkārt, jau sākotnēji ieplānot papildus 10 līdz 15% finansējumu neparedzētiem tehniskiem izaicinājumiem. Otrkārt, lai izvairītos no pēkšņiem pārsteigumiem, saviem klientiem iesakām inovāciju projektu neuztvert kā vienu milzīgu projektu, bet ja iespējams – sadalīt to mazos, kontrolējamos soļos. Tas ļauj laikus pamanīt novirzes un pielāgoties, pirms resursi ir iztērēti. 

Pozitīvā lieta – inovāciju līdzfinansējumu projektos "neizdošanās" netiek automātiski pielīdzināta neveiksmei. Bet ir ļoti būtiski, ka katrā pētniecības posmā ir rūpīgi dokumentēti dažādi tehnoloģiskie eksperimenti, zinātniski atzinumi, un ja nepieciešams – savlaicīgi saskaņotas projekta izmaiņas, lai joprojām sasniegtu sākotnēji izvirzīto biznesa mērķi.

Inovāciju projekts vienmēr nozīmē drosmi, kur finanšu iespējas un bailes par neizdošanos mēdz ņemt virsroku. Arī es esmu ar to saskāries. Tas ir lēmums investēt attīstībā, kur rezultāts nav pilnībā garantēts, bet potenciālais ieguvums var būt būtisks. Uzņēmumi, kas inovāciju plāno ilgtermiņā, izmanto grantus kā iespēju. Uzņēmumi, kas gaida finansējumu, bieži palaiž iespējas garām. Un inovāciju jomā kavēšanās bieži maksā vairāk nekā risks sākt savlaicīgi.

Autors ir mākslīgā intelekta risinājumu izstrādātāja Apply valdes loceklis.