Artūrs Sausiņš. Publicitātes foto.
Viens no precīzākajiem Latvijas ekonomiskās veselības barometriem ir industriālā būvniecība – rūpnīcu, noliktavu, loģistikas centru un agrārās infrastruktūras attīstība. Šie objekti netop impulsīvi. Tie top tikai tad, ja attīstītāji - uzņēmēji - jūtas droši un stabili ilgtermiņā. Šādi projekti prasa ilgu plānošanu, apjomīgas investīcijas un pārliecību, ka biznesa attīstība būs stabila ne tikai šodien, bet arī pēc 3 un 5 gadiem.
Latvijas būvniecības nozare kopumā 2024. gadā piedzīvoja vispārēju lejupslīdi – kopējais būvniecības apjoms samazinājās, vienmērīgākas un lēnākas kļuva arī investīcijas tirgū. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, investīcijas 2024. gadā samazinājās par 6,7 %, bet 2025. gadā tiek solīta tirgus pakāpeniska atveseļošanās un izaugsme (+2,6 %). Šos skaitļus es aicinu skatīt kontekstā ar norisēm un attīstību privātajā būvniecības segmentā, tieši lielo objektu attīstībā. Jo faktori, kas virza būvniecību publiskajā un privātā sektorā nereti ir ļoti atšķirīgi.
Publiskā sektora projekti bieži vien kalpo un tos mērķtiecīgi attīsta kā ekonomikas "sildītājus" lejupslīdes laikā. Valsts sektora iniciatīvas un pasūtījumus infrastruktūras objektu būvniecībai, ceļu būvniecībai, un ēku attīstībai pat iesaka izmantot kā ekonomisku sildīšanas sviru. Privātā sektorā darbojas tieši pretēja likumsakarība. Šeit būvniecība startē tikai tad, kad uzņēmumi jūtas droši, pie tam droši ilgtermiņā. Tāpēc, izvērtējot Latvijas ekonomikas patiesos izaugsmes impulsus un virzību, attīstītāju un investoru uzticēšanos mūsu tirgum un nākotnei, tieši privātā būvniecība – īpaši rūpniecības un lauksaimniecības segmentā – visprecīzāk atspoguļo uzņēmēju uzticību ekonomikai.
Ko mēs redzam privātajā būvniecības segmentā? Industriālo ēku būvniecība 2024. gadā saglabāja stabilitāti, neskatoties uz kopējo Latvijas būvniecības tirgus lejupslīdi. Šeit uzsvars bija uz pārbūvēm, ēku paplašināšanu un efektivitātes uzlabošanu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem lauksaimniecības ēku būvniecība pieredzēja nelielu pieaugumu, īpaši Latgales un Zemgales reģionos, kur attīstās lauksaimniecības kompleksi. Arī Mapri Būves specializācija un attīstība to apliecina - 2024. gadā un 2025. gadā esam noslēguši līgumus un cēluši industriālās būves, tostarp ražotnes, lopkopības objektus, loģistikas centrus un pārstrādes centrus Latvijas reģionos. Šāda attīstība apstiprina – bizness iegulda tikai tad, kad ekonomika šķiet prognozējama. Turklāt šajos segmentos visbiežāk tiek izmantoti jauni tehnoloģiskie risinājumi: biodrošības prasību integrācija, energoefektivitāte, automatizācija, u.c. Industriālā būvniecība ir vieta, kur inovācija, kvalitāte un uzticība satiekas praksē. Šīs ēkas kalpo desmitiem gadu, un to kvalitāte ietekmē veselas nozares konkurētspēju.
Latvijas Būvniecības nozares stratēģijā līdz 2030. gadam skaidri definēti mērķi par digitalizāciju, inovāciju, ēnu ekonomikas apkarošanu un konkurētspējas celšanu. Taču šo mērķu sasniegšana notiks tikai tad, ja nozares spēlētāji nepaliks pasīvi novērotāji.
Es uzskatu, ka lielākais impulss šo mērķu sasniegšanai nāks tieši no privātās būvniecības sektora. Kāpēc? Jo šeit cena nav vienīgais noteicošais faktors. Šeit ievērojami lielāka nozīme ir reputācijai, darbības kvalitātei un atsauksmēm. Šeit ir vieta izmaiņām, izmēģinājumiem un diskusijām par jaunām tehnoloģijām, metodēm un risinājumiem, inovāciju ieviešanai procesā. Būvniecības nozarei joprojām ir arī savi "mājasdarbi":
- Pelēkā sektora mazināšana – lai arī tas sarūk, tā ietekme uz reputāciju vēl joprojām ir graujoša. Privāto lielo pasūtītāju devums šajā jomā ir ļoti būtisks, jo starptautiskās atlases prasības un standarti pakāpeniski, bet mērķtiecīgi “atsijā” pelēkā sektora spēlētājus un liek tiem mainīties.
- Klientu izglītošanai – pārāk bieži klients izvēlas lētāko risinājumu, nevis ilgtspējīgāko. Uzcelt kāds var vienmēr piesolīt lētāk, bet tas nebūt nenozīmē, ka ēkas kopējās izmaksas tās dzīves laikā būs zemākas, ja sākumā centīsies ietaupīt pie katras iespējas. Nozarei jāspēj iedrošināt izmantot mūsdienīgus materiālus, efektīvas tehnoloģijas un caurspīdīgu pieeju, kas ilgtermiņā atmaksājas. Šāda pieeja visnotaļ iespējama un efektīva ir tieši privātajā segmentā. Mapri Būves pieredze rāda, ka strādājot ar klientu sistemātiski un skaidrojot dažādu pieeju ieguvumus, tieši privātā būvniecība visbiežāk kļūst par vietu, kur tiek izmēģināti jauni risinājumi, piemēram, inovatīvi materiāli kā ilgtspējīgs dzelzsbetons, CO₂ samazinoši risinājumi; digitāli projektu vadības rīki.
Latvijas būvniecības nākotne nav atkarīga no vienas ministrijas plāniem vai no viena iepirkuma rezultāta. Tā ir atkarīga no nozares spējas būt drosmīgai, caurspīdīgai un inovatīvai. Privātā būvniecība šodien kļuvusi par Latvijas ekonomikas termometru – un ja tas rāda izaugsmi, tad mums visiem ir pamats skatīties nākotnē ar optimismu.
Autors ir būvniecības uzņēmuma Mapri Būve valdes loceklis.