Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Narcisisms mārketingā ir izplatīta, saprotama un kaut kādā mērā arī dabiska parādība. Spilgti satura radītāji mēdz būt personības ar izteiktu pašpārliecinātību un superaugstu pašvērtējumu. Tādām īpašībām kā empātija, spēja ieklausīties atšķirīgā viedoklī šādā personā dažkārt nepietiek vietas. Tomēr narcisisms mārketingā nav tikai stāsts par personībām, kas rada spilgtu saturu, – tas ir arī stāsts par greiziem priekšstatiem, stereotipu tiražēšanu un neadekvātiem lēmumiem, kas galu galā kaitē biznesam. Tiesa, varētu būt arī tieši pretēji – zīmolu komunikācijas kampaņas papildus to tiešajam biznesa mērķim var dot būtisku ieguldījumu sabiedrības pašapziņas un veselīga pašnovērtējuma veicināšanā.
Cilvēkam, kuru mēs dēvējam par narcistisku (vienkārši sakot – iemīlējušos sevī) ir visai daudz kopīga ar mārketinga komunikāciju un zīmoliem. Tā ir zīmola pašpārliecība un egocentriska ņemšanās pašam ap sevi, tā ir nepārejoša pārākuma sajūta iepretim citiem, milzīgas alkas pēc apbrīnas un novērtējuma, kā arī unikalitātes, pat izredzētības sajūta. Viss minētais bieži vien rada kopumā neadekvātu priekšstatu par sevi un pasauli, kas galu galā var novest pie kļūdainiem lēmumiem un nelāgām sekām, tai skaitā mentāla rakstura nedienām. Vispirms jau runa ir par “narcistiski ievirzītu” jautājumu uzdošanu mārketinga komunikācijā tik nozīmīgā disciplīnā kā auditorijas izpēte.
