
Ilustratīvs attēls
Komunikācija ir divvirzienu process, un, sazinoties ar cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte, ir būtiski izprast, ko īsti nozīmē iekļaujoša komunikācija. Cilvēkam ar invaliditāti tā nodrošina iespēju piekļūt informācijai, un to var panākt, izmantojot dažādus paņēmienus, liekot lietā zināšanas un arī attieksmi.
Iekļaujošajā komunikācijā ir pieejami dažādi rīki, kurus var izmantot, lai cilvēks ar invaliditāti vispār saprastu, ko apkārtējie saka, vai arī varētu ko pateikt citiem. Otra komunikācijas daļa ir saistīta ar attieksmi.
Dažādas pieejas
Invaliditātes veidi ir dažādi – ir psihosociālie, kustību, dzirdes, redzes vai intelektuālās attīstības traucējumi, un saziņai ar katru cilvēku ir savi ieteikumi. Piemēram, ja sarunā piedalās nedzirdīgs cilvēks, tad, nenodrošinot iekļaujošu komunikāciju, viņam saruna šķistu vien kā mutes plātīšana un žestu rādīšana, bet patiesībā tā nav ne iekļaujoša, ne pieejama. Jābūt zīmju tulkam, kurš sarunu pārtulkotu saprotami. Visās situācijās var palīdzēt dažādi rīki, kas saziņu ļauj padarīt iekļaujošu, lai cilvēks ar invaliditāti saprot, ko apkārtējie saka un varētu sazināties ar citiem.