Nav šaubu, ka Latvijai ir svarīgs ikviens jaundzimušais, tomēr demogrāfisko rādītāju celšanas dēļ mēs nedrīkstam būt tik nežēlīgi un aukstasinīgi nolemt daudzus no viņiem dzīvei emocionāli un fiziski nepanesamos apstākļos. Ikreiz, kad Dzemdību nodaļā kāda māte atstāj savu mazuli, un tas nonāk bērnu namā, vai kad ziņās dzirdam par bērniem, kas atrasti ieslēgti istabā bez ēdiena, un viens no viņiem jau kādu laiku miris, top arvien skaidrāks – politiķu izvirzītais mērķis celt valsts demogrāfiju šādas situācijas neattaisno.
Valstij ir jāizglīto sabiedrība un jānodrošina iespēja plānot ģimenes pieaugumu arī tām iedzīvotāju grupām, kam finansiālu vai sociālu apsvērumu dēļ līdz šim tas nav bijis iespējams. Tikai tā varam panākt, ka Latvijā dzimst iespējami vairāk gaidītu, mīlētu un laimīgu bērnu.
