Foto: Lita Krone, LETA
Staļina ideju dzīvīgums un rases tīrība nacionālās cīņas teātrī
Gothards Frīdrihs Stenders vairs nevar mierīgi atdusēties pie Sunākstes baznīcas zem kapa plāksnes, uz kuras rakstīts «Latwis». Vācu mācītāju dzimtas atvase nespētu pierādīt rases tīrības aizstāvjiem no ''Saskaņas'' un Nacionālās apvienības (NA), ka viņam senčos ir bijuši latvieši. Dažas latviešiem uzrakstītas grāmatiņas un paša jušanās kā latvietim īstenā latviskuma sargiem nešķistu iemesls, lai viens caur un cauri «ganss» (kā latviešus dēvē daži «sieri», kā krievus dēvē daži latvieši) uzdotos par latvieti.
Saeimas deputātu vairākums 15.septembrī nolēma izslēgt no Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma pirms tam jau divos lasījumos atbalstītos grozījumus, kuri ļautu mainīt ierakstu pasē uz «latvietis» Latvijas pilsoņiem, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu, ir piederīgi latviešu kultūrai un apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai. Pret šādu iespēju vienoti balsoja Nacionālā apvienība un ''Saskaņa''. Tiem piebalsoja arī vairākums parasti populistisko «zaļo zemnieku». Acīmredzot nacionālās cīņas teātra partneri bija attapušies, ka likuma grozījumi grauj abu it kā politisko pretinieku «latvieši pret krieviem» un «krievi pret latviešiem» kopīgo pamatu.
