
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Jau otro gadu pēc kārtas Latvijā dubultojies ar finanšu krāpšanām saistīto mēģinājumu skaits. No tiem nav pasargāts neviens, un, kā rāda Finanšu nozares asociācijas īstenotā eksperimenta rezultāti*, krāpšanas mēģinājumiem atsaucas katrs desmitais uzrunātais. Tāpēc ir vērts būt zinošiem par krāpnieku pielietotajām metodēm, lai steigas vai neuzmanības dēļ uz tām neuzķertos.
Krāpnieki aktīvi izmanto Covid-19 pandēmiju un to, ka ierobežojumu ietekmē liela daļa mūsu dzīves ir “pārcelta” tiešsaistē. Kopš pagājušā gada aktīvi uzdarbojas latviski runājoši krāpnieki, kuri, piemēram, bankas vārdā zvana un izsaka darba piedāvājumus, piedāvā iegādāties zāles pret Covid-19 vai arī attālinātās tirdzniecības uzplaukumā mēģina izkrāpt norēķinu karšu datus, imitējot populārus loģistikas uzņēmumus. Nesen publiski izskanēja gadījums, kad sievietei izkrāpa 3000 eiro, apmuļķojot par it kā 500 eiro bērna pabalsta piešķiršanu.