Ilustratīvs attēls no pixabay.com.
Latvijā 37% iedzīvotāju uzskata, ka raksturīgākais stereotips par uzņēmējiem – negodīgi cilvēki, sekojot apgalvojumam – uzņēmēji nāk no pārtikušām ģimenēm. Tas secināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa Ideju kauss ietvaros veiktajā pētījumā, kas realizēts sadarbībā ar kompāniju Norstat. Lai gan esam jauna valsts ar progresīviem un inovatīviem biznesa risinājumiem, tomēr iespaids par uzņēmējdarbību kopumā velkas līdzi kopš 90. gadiem, kad likumdošanas nepilnības un sava veida grēkošana raksturoja lielu daļu šīs vides, un tas aktīvi ietekmē sabiedrisko domu joprojām. Bet kā to labot? Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?
Patlaban parādās arvien vairāk uzņēmumu, kur profesionālo darbību raksturo augsti ētikas standarti un godīga komercprakse. Taču galveno problēmu iezīmē publiskā komunikācija, jo uzņēmumu īpašnieki vai runas personas izvēlas klusēt. Šāda attiecību uzturēšana, nepopularizējot ilgtspēju, izraisa tieši pretēju efektu – palielina iespēju, ka cilvēki izvairīsies no debijas uzņēmējdarbībā un vairos stereotipus par biznesmeņiem. Es nebrīnos par iedzīvotāju vidū dominējošo uzskatu, ka konkrētā vide saknē ir negodīga. Ētiskiem un godīgiem uzņēmējiem ir vairāk jārunā, lai mainītu sabiedrības domāšanu. Ja skatāmies uz situāciju, kurā vienuviet atrodas 10 uzņēmēji, no kuriem vismaz pieci ir godīgi, viņiem savā pusē nepieciešams pārvilināt vēl vienu diskusijas dalībnieku. Tas ir vitāli nozīmīgs solis, lai kopīgiem spēkiem izdarītu spiedienu pret pārējiem uzņēmējiem, panākot rezultātu vai diskusiju pārdomām.
