Baloži uz elektrības vada. Foto: Zane Bitere, LETA
Šā gada ziema gan Latvijā, gan visā Eiropā bijusi netipiski silta, un, pēc sinoptiķu prognozēm, var apgalvot, ka mēreni laikapstākļi saglabāsies arī atlikušajos mēnešos. Laikapstākļi būtiski ietekmē enerģētikas nozari – energoresursu cenas patlaban kritušās līdz rekordzemām atzīmēm. Situācija, kādā atrodamies, ir izdevīga Latvijas enerģijas patērētājiem, jo ir iespēja fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus. Tas ļautu ietaupīt pat līdz 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī turpmākajos gados.
Relatīvi augsts nokrišņu līmenis, ārgaisa temperatūras rekordi un arvien aktīvāka tirdzniecība ar trešajām valstīm ir faktori, kas izraisījuši elektroenerģijas cenu zemo līmeni Latvijā jau vismaz kopš 2019. gada oktobra beigām. Siltās temperatūras nodrošina to, ka, sasnieguši zemi, nokrišņi neveido biezas sniega un ledus segas, bet uzreiz sāk savu ceļu lejup pa upju baseiniem. Tas savukārt nodrošina augstus ūdens pieteces līmeņus visā Eiropas ziemeļu daļā, piepildot ietilpīgos Skandināvijas hidrorezervuārus vai - Latvijas gadījumā - nodrošinot augstu izstrādi Daugavas HES kaskādē.
