Ekonomikas izaugsme un inflācija: kurš kuru?

  • Līva Zorgenfreija
  • 17.11.2021
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Riski, ko identificējām iepriekšējos ekonomikas apskatos, īstenojas. Vīrusa izplatība novedusi pie ierobežojumiem, pasaulē cenas aug straujāk nekā gaidīts, un piegāžu ķēdēs traucējumi turpinās. Tas ietekmē gan inflācijas rādītājus, gan arī reālo ekonomikas izaugsmi. Taču gada pirmajā pusē Latvijas tautsaimniecība mūs pārsteidza ar strauju iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu, un, neskatoties uz sarežģījumiem, kritumu gada nogalē joprojām negaidām. Tas liek pārskatīt šā gada Latvijas IKP prognozi uz augšu – līdz 4,7%. Nākamā gada prognoze minēto šķēršļu dēļ nedaudz samazināta – līdz 4,7%. Savukārt 2023. gadā izaugsmes temps joprojām saglabāsies virs potenciālā, sasniedzot 3,5%. Inflācijas prognozes šogad un nākamgad celtas līdz attiecīgi 3,1% un 4,5%, taču 2023. gadā, pasaules cenu spiedienam noplokot, inflācija saruks līdz 2,4%.

Jaunākajā žurnālā