Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Gada sākumā ekonomikas izaugsmes temps piebremzējās, šī notikuma atspulgi redzami arī darba tirgus skaitļos. Šodien publiskotie darbaspēka apsekojuma dati ir visumā iepriecinoša lasāmviela, taču nodarbinātības kāpumā esam atpalikuši no kaimiņvalstīm.
Bezdarba līmenis turpināja samazināties iespaidīgā tempā, gada sākumā tas bija par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada jeb 6,9%. Salīdzinot ar gada beigām, līmenis saglabājās nemainīgs, kas ir panākums, jo sezonālie faktori ziemā ir nelabvēlīgi.
Taču strādājošo skaita izmaiņas patlaban ir vissvarīgākais darba tirgus attīstības indikators. Nodarbināto skaita pieaugums Latvijā 1. ceturksnī bija daudz vājāks nekā pārējā Baltijā. Pie mums strādājošo skaits kāpa par 0,6%, kamēr Igaunijā par 1,7%, bet Lietuvā pat par 2%. Turklāt kaimiņvalstīm jau iepriekš bija augstāks nodarbinātības līmenis, tātad it kā ierobežotākas iespējas palielināt strādājošo skaitu. Ļoti iespējams, ka atšķirību izskaidro ārējā migrācija. Lietuvā, kur ir pieejami ikmēneša dati, migrācijas bilance gada sākumā bija pozitīva. Jāpiebilst, ka Latvijā esam zaudējuši iepriekš sasniegto tempu, pērn 1. ceturksnī nodarbināto skaits gada griezumā auga par 1,8%.
