Armands Gūtmanis
Eiropas Savienības veselības politika pēdējos gados ir piedzīvojusi pārmaiņas. Tas, kas iepriekš tika uzskatīts par nacionālu atbildību, arvien biežāk kļūst par kopēju Eiropas politiku ar skaidri definētiem mērķiem, instrumentiem un termiņiem. Decembrī Eiropas Komisija prezentēja pirmo ES Kardiovaskulārās veselības plānu (Safe Hearts Plan), iezīmējot jaunu posmu Eiropas veselības politikā. Plāns uzsver, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis Eiropā, kā arī nosprauž konkrētus mērķus, kā piemēram, priekšlaicīgas mirstības samazināšanu par 25% līdz 2035.gadam un vienota ES veselības pārbaužu protokola ieviešanu jau no 2026. gada.
Sirds veselības iniciatīva ir loģisks turpinājums Eiropas Vēža plānam un retu slimību politikai, paplašinot ES veselības stratēģisko fokusu arī uz kardiovaskulāro jomu. Tā ietver profilaksi, agrīnu diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un digitālo tehnoloģiju izmantošanu, kas apliecina, ka veselības politika Eiropā kļūst arvien integrētāka.
Jaunā plāna centrā ir dati un digitalizācija. Viena no būtiskākajām iniciatīvām paredz izveidot ES veselības nevienlīdzību analītisko rīku, kas ļaus identificēt atšķirības starp valstīm, reģioniem un sabiedrības grupām. Tas paver iespējas ne tikai diagnosticēt problēmas, bet arī veidot precīzākas un efektīvākas politikas intervences.
Digitālās tehnoloģijas ļauj pārorientēt veselības aprūpi no reaktīvas uz prognozējošu un preventīvu. Bez kvalitatīviem, strukturētiem datiem tiek ierobežota gan mākslīgā intelekta izmantošana, gan efektīva resursu plānošana. Tieši šeit ES plāns cenšas sniegt pievienoto vērtību, mazinot administratīvo slogu un veicinot inovāciju ieviešanu veselības sistēmās.
“Safe Hearts Plan” nozīmīgums slēpjas tajā, ka tas paredz koordinētu rīcību ES un dalībvalstu līmenī – no tabakas kontroles līdz harmonizētiem veselības pārbaužu protokoliem un uzlabotai agrīnai diagnostikai. Tas nav konkurējošs mehānisms nacionālajām stratēģijām, bet gan instruments, kas tās stiprina ar politisku, metodoloģisku un finansiālu atbalstu.
Latvijā ir izstrādāts Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2025. - 2027. gadam, kas aptver veselības veicināšanu, savlaicīgu diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un personāla kompetenču stiprināšanu. Tas apliecina, ka Latvija seko ES virzībai un proaktīvi iekļaujas kopējā Eiropas veselības politikas ietvarā. Pozitīvi vērtējams, ka Veselības ministrija ir uzņēmusies līderību šī plāna izstrādē, sadarbojoties ar veselības speciālistiem.
Vienlaikus diskusijās par plāna īstenošanu aktualizējas jautājums par papildu finansējumu – īpaši profilaksei, diagnostikai un veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanai. Tieši šeit Eiropas Savienības instrumenti var kļūt par nozīmīgu atbalstu.
Eiropas Komisija regulāri piedāvā finanšu atbalstu uzņēmumiem un pētniecības organizācijām jaunu produktu un risinājumu izstrādei, tostarp kardiovaskulārās veselības jomā. Šīs iespējas ir pieejamas arī Latvijas uzņēmumiem un institūcijām, taču praksē tās tiek izmantotas nepietiekami.
Viens no galvenajiem instrumentiem ir EU4Health programma, kas atbalsta gan veselības sistēmu noturību, gan inovācijas un jaunu risinājumu ieviešanu. Papildus tam būtisks finansējuma avots ir Horizon Europe, kas paredz līdzekļus pētniecībai, klīniskajiem pētījumiem un jaunu medicīnas tehnoloģiju izstrādei, tai skaitā sirds un asinsvadu slimību jomā. Lai Latvijas idejas un uzņēmumi būtu konkurētspējīgi Eiropas mērogā, aicinājums ir šos resursus izmantot aktīvāk.
Veselības politika mūsdienās ir ‘izkāpusi ārpus’ tradicionālās aprūpes robežas. Tā kļūst par industriālās attīstības, inovāciju un pat drošības politikas sastāvdaļu. Bez Eiropas līmeņa koordinācijas un finansējuma Eiropas uzņēmumiem ir grūti konkurēt ar globālajiem spēlētājiem, īpaši ASV tirgū, kur pieejams lielāks kapitāls un dati.
Eiropas Komisijas “Safe Hearts Plan” skaidri signalizē, ka veselība ir stratēģiska prioritāte, kurā savijas sabiedrības labklājība, ekonomiskā ilgtspēja un digitālā transformācija. Latvijai tā ir iespēja – ne tikai pielāgot savu nacionālo kardioplānu, bet arī aktīvāk izmantot Eiropas piedāvātos finanšu instrumentus, lai stiprinātu gan veselības aprūpi, gan inovāciju ekosistēmu. Šis process jau ir sācies, un tas ir solis pareizajā virzienā.
Autors ir konsultāciju uzņēmuma Amber Advisory valdes loceklis.
