Pieminot Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā trešo gadadienu, atbalsta gājienā "Kopā līdz uzvarai!" no Daugavpils dzelzceļa stacijas līdz Vienības laukumam. Foto - Ivars Soikāns, LETA.
Putins līdzīgi noformulēja savu karu pret Ukrainu. Viņš nekā nevarēja un negribēja nosaukt lietas īstajā vārdā. Un joprojām neredz realitāti – slepkavības, izvarošanas, bērnu nolaupīšanas, daudzu likteņu iznīcināšanu. Bet KARŠ no šādiem meliem nekļūst mīkstāks.
Trampam arī kaut kāda tuvredzība piemetusies – vairs nespēj atšķirt, kurš ir prezidents, kurš tirāns.
Un daļa Eiropas jau trīs gadus visu formulē, nosoda un aicina, taču pati līdz galam nevar vai negrib atzīt, ka mūsu kontinentā ir karš! Tā vieglāk dzīvot? Šaušana notiek kaut kur tur. Ja izslēdz ekrānu, tad to nemaz nevar ne redzēt, ne dzirdēt. Politikāņiem nav viegli saviem vēlētājiem godīgi atzīt, ka jāpalielina izdevumi drošībai – ieroču ražošanai, savas armijas stiprināšanai līdz 2-5% no IKP. Ja būs jākaro savā zemē, tad izmaksas pieaugs desmitiem reižu.
