Kaspars Rožkalns.
Pēdējo gadu laikā duālās jeb divējā lietojuma tehnoloģijas kļuvušas par vienu no svarīgākajiem virzieniem Eiropas industriālajā un drošības politikā. Tās ir tehnoloģijas, kuras iespējams izmantot gan civilajām, gan aizsardzības vajadzībām, sākot ar enerģētiku, droniem un kiberdrošību līdz pārtikas tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem. Latvijai ir viss nepieciešamais, lai kļūtu par uzticamu partneri Eiropas un NATO piegādes ķēdēs. Pierādījumi tam nav tālu jāmeklē, jo vietējie uzņēmumi jau šobrīd pārvērš inovācijas drošībā, bet drošību - eksportā.
No industriālās kompetences līdz aizsardzības risinājumiem
Latvijas uzņēmumi arvien biežāk demonstrē spēju efektīvi izmantot civilajā sektorā uzkrāto kompetenci, pārvēršot to augstas pievienotās vērtības tehnoloģijās, kas pielietojamas arī drošības un aizsardzības jomā.
To spilgti ilustrē UPB grupa, kas, balstoties uz pieredzi sarežģītu industriālo objektu projektēšanā un būvniecībā, loģiski paplašinājusi darbību arī duālā pielietojuma infrastruktūras projektos. Šāda virzība ir stratēģiski nozīmīga, jo Eiropas Savienībā kopējie aizsardzības izdevumi pēdējo trīs gadu laikā pieauguši par vairāk nekā 15 %, un īpaši aug pieprasījums pēc modernām infrastruktūras un loģistikas jaudām (SIPRI, 2025; Eiropas Komisija, 2024).
Savukārt STROPS Technologies veiksmīgi pārnesis savu pieredzi enerģētikas jomā uz aizsardzības sektoru - uzņēmums izstrādā un ražo enerģijas uzglabāšanas un autonomās barošanas risinājumus, tostarp litija bateriju sistēmas un mobilās novērošanas platformas. Šie risinājumi apliecina Latvijas uzņēmumu tehnoloģisko briedumu, elastību un spēju radīt eksportspējīgus produktus, kas atbilst gan civilajām, gan militārajām vajadzībām.
Vēl viens spilgts piemērs ir Oruga, jaunuzņēmums, kas izstrādā pilnībā elektrisku viensliedes kāpurķēdes motociklu – transportlīdzekli, kas apvieno tankam raksturīgu saķeri ar virsmu un motociklam raksturīgu vadāmību un veiklību. Sākotnēji radīts civilajam tirgum, tas ātri ieguva interesi arī no aizsardzības un drošības spēkiem. Oruga risinājums ir īpaši piemērots robežsardzes, zemessardzes un krīzes vadības vajadzībām, piedāvājot klusu, ātru un bezceļu apstākļos pielāgojamu mobilitāti. Tas ir lielisks piemērs, kā Latvijas inovācijas spēj iegūt duālā pielietojuma statusu jau agrīnā attīstības stadijā.
No pārtikas līdz droniem - plašs pielietojuma spektrs
Duālā lietojuma potenciāls sniedzas krietni pāri aizsardzības nozares robežām. Piemēram, Zekants izstrādā uzturvērtīgus pārtikas produktus ar ilgu glabāšanas laiku, kas kļūst arvien nozīmīgāki arī humānās palīdzības un krīžu vadības sektoros. Uzņēmums atrodas Jelgavas novadā, un tā produkti ir ieguvuši atpazīstamību arī ārvalstu pasūtītāju vidū. Šo tirgu Eiropā 2025. gadā analītiķi lēš vairāk nekā 15 miljardu eiro apjomā (Eiropas Komisija, 2025).
Savukārt Brasa Defence Systems bezpilota platforma UNHUMAN ir piemērota gan militārajām misijām, gan civilām loģistikas operācijām. Pasaulē bezpilota transporta risinājumu tirgus līdz 2030. gadam varētu sasniegt ap 55 miljardus eiro, un Latvija šajā jomā jau ir pamanāma ar vairākām spēcīgām komandām un tehnoloģiskiem prototipiem (Grand View Research, 2024).
Inovācijas kultūra un mazās valsts priekšrocības
Kā norāda Exonicus vadītājs Sandis Kondrats, viens no galvenajiem šķēršļiem duālo tehnoloģiju attīstībai Latvijā joprojām ir lēnie iepirkumu procesi un uzticības trūkums starp valsti un uzņēmējiem. “Krīzes apstākļi, kā redzams Ukrainā, parāda, cik strauji duālā pielietojuma risinājumos ieplūst investīcijas, ja mainās domāšana un lēmumu pieņemšanas process. Lai Latvija pilnvērtīgi izmantotu savu potenciālu, nepieciešams uzlabot inovāciju finansēšanas sistēmu, vienkāršot pilotprojektu iepirkumus un veicināt ilgtermiņa sadarbību starp pētniecības centriem, jaunuzņēmumiem un aizsardzības industriju,” viņš uzsver.
Latvijas būtiskā priekšrocība ir elastība. Kā uzsver UPB pārstāvji, salīdzinājumā ar lielajiem Eiropas koncerniem Latvijas uzņēmumi ir salīdzinoši mazāki, bet ātrāki, spējot īsā laikā pārorientēties uz jaunām tirgus vajadzībām un pielāgot produktus konkrētām klientu prasībām. To apliecina arī ekonomikas dati – mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) Latvijā rada aptuveni 70 % no kopējās pievienotās vērtības uzņēmējdarbībā. Turklāt aptuveni 43 % no Latvijas kopējā eksporta apjoma veido tieši MVU (CSP un Eksporta barometrs, 2025). Tieši šie uzņēmumi visbiežāk kļūst par inovāciju virzītājspēku, kas veicina gan ekonomikas izaugsmi, gan stiprina valsts noturību un drošību.
Liepāja - duālo inovāciju un eksporta centrs Kurzemē
Kurzeme ir spilgts piemērs tam, kā industriālā tradīcija pārtop mūsdienīgā tehnoloģiju un eksporta stāstā. Liepājā un tās apkārtnē izveidojusies spēcīga uzņēmumu kopiena, kas apvieno ražošanas kompetenci ar inovācijām un duālā pielietojuma risinājumiem. To apliecina UPB un vairāki citi uzņēmumi, kas no klasiskas inženierijas un būvniecības pārkvalificējušies uz augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju piegādi aizsardzības industrijai.
Liepāja ir viena no nedaudzajām vietām Baltijā, kur vairāk nekā 79 % no saražotā tiek eksportēts, un šeit veidojas arvien ciešāka saikne starp ražošanu, pētniecību un drošības industriju.
Šo attīstību turpinās un stiprinās arī pirmais Latvijas Duālā Pielietojuma Eksporta forums 2025, kas 11.–12. novembrī notiks Liepājā. Forums pulcēs uzņēmējus, investorus, valsts pārvaldes un drošības jomas pārstāvjus no vairāk nekā astoņām valstīm.
Autors ir Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs.