Foto: pixabay.com
Jādomā par vienotas valstiska mēroga doktorantūras platformas izveidi, kas kalpotu kā tramplīns topošajiem jaunajiem pētniekiem
Gan Eiropas Savienībā (ES) kopumā, gan Latvijā jo īpaši, patlaban vērojams izteikts jauno zinātnieku trūkums - uz jaunu, spēcīgu un motivētu pētnieku deficītu norādījusi gan tāda spēcīga ES ekonomika kā Vācija, gan inovāciju flagmaņi - Skandināvijas valstis. Tieši tāpēc doktorantūras studijas kā ietvars, kurā top jaunie pētnieki, ES līmenī patlaban ir augstākās izglītības prioritāte.
Jaunu pētnieku trūkums ir labi zināma problēma arī Latvijā, kur šobrīd ir viens no Eiropas zemākajiem doktorantūras absolventu rādītājiem uz vienu iedzīvotāju. Tas nozīmē gan to, ka Latvijā ir maz veiktu oriģinālpētījumu, gan to, ka trūkst pēctecības un akadēmiskais personāls noveco. Vienubrīd situācijai ievērojami palīdzēja Eiropas Sociālā fonda mērķstipendijas - doktorantu un aizstāvēto promocijas darbu skaits strauji pieauga, tomēr, stipendijām beidzoties, tas tikpat strauji kritās. Tātad jādomā par citiem instrumentiem, piemēram, vienotas valstiska mēroga doktorantūras platformas izveidi, kas kalpotu kā tramplīns topošajiem jaunajiem pētniekiem.
