Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Lai arī ārkārtējā situācija Latvijā ir beigusies, liela daļa valsts iedzīvotāju turpina strādāt un mācīties attālināti, potenciāli arī mācības no septembra varētu turpināsies attālināti. Kibernoziedzniekiem šis ir izdevīgs laiks, jo, pirmkārt, veselības krīzes iespaidā ir pieaudzis tehnoloģiju lietotāju skaits. Otrkārt, ir palielinājies tehnoloģiju izmantošanas apjoms, jo attālinātā darba un mācību rīki, kā arī sociālie tīkli, iepirkšanās internetā un citas iespējas tiek izmantotas vairāk nekā pirms ierobežojumiem kaut vai tāpēc, ka šīs iespējas ir iepazītas. Tas viss savā ziņā veicina arī kibernoziedznieku uzbrukumus.
Diemžēl Covid-19 krīzes laikā digitālās vides drošības jautājumi un risinājumi palika otrajā plānā. Prioritāri vairākumam mazo un vidējo uzņēmumu bija svarīga tūlītējas saziņas iespējamība, tai skaitā – vēlams bez maksas. Protams, izņēmums bija lielie uzņēmumi, kuri apzinājās un izvērtēja dažādus drošības aspektus, lai darbinieks, strādājot no mājām, varētu piekļūt visam nepieciešamajam. Attālinātā darbā un mācībās vienmēr būs noteikta riska faktora klātbūtnes iespējamība – kāds var piekļūt datoram vai to nozagt, kāds var pārsūtīt vai izmantot uzņēmuma informāciju. Izmantojot tehnoloģijas, elementāras drošas lietošanas pamata zināšanas nepieciešamas ikvienam. Taču organizācijas vai uzņēmuma līmenī būtiski uzraudzīt un pārvaldīt uzņēmuma informācijas piekļuvi un plūsmu. Noteikti lielāku drošību organizācijas datiem sniedz vienota platforma visam uzņēmumam gan ikdienas savstarpējā komunikācijā darbiniekiem ar tērzēšanas iespējām, gan sapulces ar klientiem vai sadarbības partneriem audio vai video zvanos, kā arī komandas darba organizēšana un dokumentu koplietošana, tā izvairoties no drošības riskiem, kad informācija tiek fragmentēta dažādos kanālos, aplikācijās vai lietotnēs.
