Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Pirmā tipa diabētu man diagnosticēja jau bērnībā – astoņu gadu vecumā. Ilgstoši centos ignorēt šo diagnozi un atliku to otrajā plānā, bet tagad vēlētos, kaut būtu darījusi citādi. Man vēl nav 30 gadu, bet patlaban cīnos ar nopietnām un neatgriezeniskām redzes komplikācijām, kuras izraisījusi nepietiekama diabēta kontrole.
Diagnoze, par kuru jādomā laikus
2019. gadā man uzstādīja krietni ieilgušu diagnozi – diabētisko retinopātiju. Tā ir diabēta komplikācija, kas var attīstīties pavisam klusi, bez manāmiem simptomiem. Atceros, ka bērnībā, dodoties pie ārsta, man kā pantiņu stāstīja – no diabēta komplikācijām cilvēki paliek akli, zaudē ķermeņa locekļus, iegūst nieru un asinsvadu saslimšanas. Tolaik man šķita, ka tas neattiecas uz mani. Un to, ka diabēta komplikācijas ir pavisam reālas, es sapratu tikai ar laiku.
