Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Padomju laikos bija trāpīga anekdote par izklaidēm sociālistiskā garā. Pāris padomju futbola komandas sportistu pēc spēles ārzemēs uzdzīvojuši viesnīcas bārā. Iepazinušies ar meitenēm, vakaru turpinot viesnīcas numuriņā. Kad uzdzīve beigusies, meitenes pieprasījušas naudu – viņas esot profesionālas prostitūtas, par kuru pakalpojumiem jāmaksā. Puiši izstūmuši viešņas no viesnīcas numura, bet meitenes atgriezušās ar viesnīcas apsargu. Skandāls audzis augumā, līdz iesaistījies komandas treneris. Puišiem tādas naudas nav bijis, un treneris komandas goda vārdā savācis valūtu no visiem pārējiem komandas biedriem, lai nosegtu puišu parādu. Tāda, lūk, sociālistiskā uzdzīve - bauda daži, bet maksā visi.
Diemžēl vides aizsardzībā nereti strādā šis sovjetiskais princips – peļņu gūst daži, bet vides piesārņojuma sekas sedz visa sabiedrība. Lai gan mūsdienīgā vides politikā ir pasludināts cits princips: piesārņotājs maksā.
