Inese Lībiņa-Egnere/LETA
Pagājuši vairāk nekā divi gadi kopš traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī, kad bijušais partneris bērna un mātes priekšā nežēlīgi noslepkavoja sievieti, kura vairākkārt bija meklējusi valsts aizsardzību. Gadījums parādīja milzīgas sistēmas nepilnības un kļuva par spēcīgu impulsu virzīties uz starptautiski atzītiem risinājumiem vardarbības apkarošanā.
Diemžēl šobrīd jāsecina - tuvojoties vēlēšanām, ir politiskie spēki, kas grib atmest mūs atpakaļ un izstāties no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.
Neskatoties uz masīvu dezinformācijas kampaņu un gadiem ilgām debatēm, 2023. gada 30. novembrī Latvija ratificēja Stambulas konvenciju. Tas bija ilgi gaidīts notikums daudzām sievietēm, vīriešiem un bērniem, kuri cietuši no vardarbības ģimenē, bija vērsušies pēc palīdzības un vairs neticēja, ka valsts sniegs atbalstu.
Pievienošanās Stambulas konvencijai atjaunoja ticību, ka no vardarbības ir izeja.
Konvencijas nozīme nav tikai simboliska, tā ir devusi pamatu būtiskām izmaiņām likumos, kas pasargā cilvēkus no vardarbības. Tā ir radījusi Latvijā sistēmu, kas ļauj reaģēt ātrāk, efektīvāk un koordinētāk. Starptautisku saistību uzņemšanās arī nozīmē, ka mums par padarīto vardarbības apkarošanā ģimenē un pret sievietēm ir jāatskaitās citām dalībvalstīm. Tas garantē to, ka arī, mainoties valdībām Latvijā, nemainās prioritātes - Latvija ir apņēmusies apkarot vardarbību ilgtermiņā.
Mūsu mērķis ar Stambulas konvencijas ratifikāciju un īstenošanu ir skaidrs - lai šausminošais Jēkabpils gadījums vairs nekad neatkārtotos.
Kādas pārmaiņas ieviesusi konvencija?
- Tiesā par prioritāri izskatāmu noteikts kriminālprocess, kurā tiek izmeklēta vardarbība ģimenē.
- Cietušajiem nodrošināta speciālā procesuālā aizsardzība pret vajāšanu un draudiem.
- Kriminālprocess par vardarbību ģimenē uzsākams arī bez cietušā iesnieguma.
- Bargāki sodi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu ģimenē.
- Bargāki sodi par ar vardarbību saistītiem noziegumiem – tīšu miesas bojājumu nodarīšanu, draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus, vajāšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu, nolaupīšanu, novešanu līdz pašnāvībai.
- Krimināllikums papildināts ar jaunu pantu "Cietsirdība un vardarbība pret tuvinieku". Paplašināta vardarbības definīcija – attiecas arī uz bijušajiem laulātajiem un intīmo attiecību partneriem.
- Kriminalizēta emocionālā vardarbība un atcelts sabiedriskais darbs un naudas sods kā soda mērs varmākām.
- Noteikta administratīvā atbildība par seksuālu uzmākšanos.
- Pieņemts “Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam”.
- Pilnveidota pagaidu aizsardzības pret vardarbību kārtība, lai tā būtu ātrāka un efektīvāka - saīsināts kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai iziešanas laiks; samazināta iespēja vērsties tiesā ar nepamatotiem lūgumiem atcelt vai aizstāt pagaidu aizsardzību.
- Vienkāršota aizsardzības pret vardarbību iesnieguma forma.
- Ieviesta elektroniskā uzraudzība vardarbīgām personām augsta riska gadījumos.
Kā tas pasargā no atkārtošanās?
Šodien varmāka vairs nevar tik viegli izvairīties no atbildības. Ja agrāk vardarbībā cietušie bieži palika vieni ar savām bailēm, tagad valsts reaģē – policijas rīcība ir aktīvāka un iestādes strādā daudz ciešākā sadarbībā. Pieaugusi arī sabiedrības izpratne, ka vardarbība nav privāta lieta, bet nopietns noziegums. Cilvēki arvien biežāk ziņo par piedzīvoto, saprotot, ka tā nav norma un valsts rīkosies, lai aizsargātu. Arī tiesneši, prokurori, policisti regulāri apgūst mācības, kā rīkoties vardarbības gadījumos.
Vienlaikus darbs Stambulas konvencijas kontekstā turpinās. Labklājības ministrijas sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām un nevaldības organizācijām izstrādātajā plānā līdz 2029. gadam ir nosprausti vēl konkrēti, izpildāmi mērķi – jāveido palīdzības centri seksuālās vardarbības upuriem, jānodrošina ātra piekļuve tiesu medicīnas ekspertīzēm un jāstiprina atbalsta pasākumi visiem cietušajiem.
Dezinformācija un Stambulas konvencijas denonsēšana
Tā kā daļā sabiedrības bija neskaidrības par dažiem Stambulas konvencijas terminiem, Saeima, ratificējot šo konvenciju, pievienoja īpašu deklarāciju pēc ZZS iniciatīvas. Tajā skaidri norādīts – Latvijā konvencija tiks piemērota saskaņā ar Satversmē noteiktajām vērtībām un principiem. Īpaši tika uzsvērts, ka konvencijā lietotais termins “sociālais dzimums” nenozīmē, ka Latvijai būtu jāmaina izpratne par dzimumu kā sievieti un vīrieti. Tas arī neuzliek pienākumu mainīt Satversmē noteiktās normas vai Latvijas tiesību un izglītības sistēmu.
Šodien, divus gadus pēc Stambulas konvencijas ratifikācijas, ir skaidri redzams – neviens no izplatītajiem “draudu scenārijiem” nav piepildījies. Tas tikai apliecina, ka runas par it kā negatīvām sekām bija politiski motivētas, balstītas uz nepamatotām bailēm un sabiedrības maldināšanu, nevis uz faktiem un realitāti.
Centieni denonsēt Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai ir ne tikai nepārdomāti, bet arī bīstami – tie šķeļ sabiedrību un apdraud cilvēku drošību. Konvencija ir radīta, lai pasargātu no vardarbības, un Latvija, to ratificējot, ir būtiski stiprinājusi tiesisko aizsardzību ģimenēs un sabiedrībā. Atkāpšanās no šī ceļa nozīmētu ignorēt cietušo vajadzības, graut valsts reputāciju un vairot iekšpolitisko nestabilitāti. Jāapzinās arī, ka šādi populistiski aicinājumi lielā mērā saskan ar agresorvalsts Krievijas propagandas mērķiem.
Īpaši vēlos uzsvērt – apgalvojums, ka Stambulas konvencija grauj vai nestiprina ģimenes vērtības, ir apzināts dezinformācijas naratīvs. Ģimenes pamats ir drošība, cieņa un mīlestība, nevis bailes un vardarbība. Cilvēks, kurš nejūtas droši savās mājās, nevar būt daļa no stipras ģimenes – un tas nav konservatīvisms, tā ir vardarbības normalizēšana.
Latvija ir tiesiska un demokrātiska valsts, kur katra cilvēka dzīvība un drošība ir augstākā vērtība. Tieši tādēļ es kā tieslietu ministre turpināšu stingri iestāties par to, lai ikviens Latvijā varētu dzīvot bez bailēm un apdraudējuma.
Autore ir LR Tieslietu ministre.