Mečislavs Maculēvičs. Publicitātes foto
Sabiedrībā aizvien biežāk izskan aicinājumi pēc vienlīdzīgām iespējām cilvēkiem ar invaliditāti. Tomēr statistika rāda – šīs cerības ir vēl tālu no realitātes.
2024. gadā cilvēki ar invaliditāti veidoja gandrīz 13% no visiem Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem bezdarbniekiem. Savukārt kopumā no visiem Latvijā pilngadību sasniegušajiem cilvēkiem ar invaliditāti tikai nedaudz vairāk par ceturtdaļu jeb 27% no viņiem tiek nodarbināti. Aiz šiem skaitļiem slēpjas sistemātiskas problēmas: nepieejama vide, sabiedrībā un darba vietās izplatīti aizspriedumi, kā arī darba rīku un dažādām spējām piemērotu tehnoloģiju trūkums.
Iekļaušana sākas ar izpratni
Vadot cilvēkresursu procesus uzņēmumā, kas nodarbina vairāk nekā 11 tūkstošus darbinieku Baltijā, esmu pārliecinājies – lai darba vide kļūtu patiesi iekļaujoša, jāsāk ar izpratnes veidošanu kolektīvā. Pētījums Dažādības kompass rāda – 40% cilvēku Latvijā ir pieredzējuši diskrimināciju darba vidē. Rimi kolektīvā šis rādītājs ir daudz zemāks – 4% Baltijā un 2% Latvijā, saskaņā ar 2024. gada darbinieku aptaujas datiem. Taču vēsturiski tas ir pārsniedzis pat 10%.
Svarīgi atzīmēt, ka diskriminācija un nevienlīdzīga attieksme nereti rodas ne tikai kolektīva iekšienē, bet arī mijiedarbībā ar klientiem. Tā ir zīme, ka nepieciešams mērķtiecīgs un ilgstošs ieguldījums izglītošanā gan uzņēmumos, gan sabiedrībā kopumā. Aizspriedumi neizzūd paši no sevis – to vietā jāienāk zināšanām, empātijai un drošai videi sarunām.
Prakse rāda, ka daudzi uzņēmumi sāk ar labiem nodomiem, bet saskaras ar grūtībām – darbinieki bieži jūtas nesagatavoti mijiedarbībai ar cilvēkiem ar invaliditāti vai specifiskām vajadzībām. Šo izpratni nevar uzbūvēt vienā dienā – tas ir nepārtraukts attīstības process. Rimi pašlaik aktīvi apmāca gan vadītājus, gan komandas, īpašu uzmanību pievēršot atbalstam kolēģiem ar neredzamām invaliditātes formām, piemēram, garīgās veselības izaicinājumiem vai autiskā spektra traucējumiem. Pašlaik aptuveni 6% Rimi darbinieku ir cilvēki ar invaliditāti, taču mēs turpināsim darbu pie šī rādītāja uzlabošanas. Tā ir tikai daļa no lielākām pārmaiņām, kurā uzņēmuma kultūra kļūst ne tikai iekļaujošāka, bet arī pieņemošāka.
Personāla atlase, kas izvērtē spējas – ne diagnozi
Lai cilvēks ar invaliditāti justos droši pieteikties darbam, ir svarīgi, lai jau atlases process būtu iekļaujošs. Tas sākas ar valodu darba sludinājumā un turpinās ar atsaucīgu un pielāgojamu komunikāciju, interviju formātu elastību un individuāli pielāgotu darba uzsākšanas procesu. Ļoti svarīgi ir jau savlaicīgi saprast, kāds atbalsts konkrētajam cilvēkam būs nepieciešams, un to mērķtiecīgi nodrošināt, piemēram, pielāgojot darba vietu, tehnoloģijas vai nosakot piemērotu darba slodzi.
Arī šeit saskaramies ar vairākiem izaicinājumiem, pie kuriem aktīvi strādājam. Redzam, ka mums veiksmīgāk izdodas piesaistīt un atlasīt kandidātus ar invaliditāti darbam veikalos, savukārt biroja pozīcijās nodarbinātības rādītāji patlaban ir zemāki.
Izpratne un uzlabojumi – pieredzes un saskarsmes rezultāts
Mēs bieži iedomājamies, ka darba vides pielāgošana nozīmē milzīgus ieguldījumus. Patiesībā nereti pietiek ar vienkāršām, bet pārdomātām izmaiņām. Piemēram, pie mums uzņēmumā viesojās ciemiņi no Ukrainas, kas bija ieradušies gūt pieredzi, kā veicināt cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu darba vidē. Viņu vidū bija arī pārstāvji ar dažāda veida kustību traucējumiem. Viņu klātbūtnē nianses, kuras iepriekš nebijām pamanījuši, kļuva acīm redzamas. Piemēram, tik vienkārša lieta kā birstīte, ar ko ziemā notīrīt sniegu no ratiņkrēsla riteņiem – tagad tā tiek nodrošināta.
Tieši šis aspekts – aizdomāties par vajadzībām, kuras pašam nav nācies pieredzēt – bieži ir lielākais izaicinājums darba devējiem. Tā ir prasme skatīties uz darba vidi ne tikai caur savām acīm, bet arī no dažādu darbinieku skatupunkta – vai tas būtu veikalā, noliktavā vai birojā. Ja pie mums neviesojas ciemiņi vai nestrādā kolēģi ar šāda veida izaicinājumiem, šī izpratne nevar rasties. Mēs, Rimi, turpinām aktīvi pārskatīt vides pieejamību un tehnoloģiju nodrošinājumu, jo pieejamība mūsu skatījumā nav tikai infrastruktūras elements – tā ir cieņas pazīme. Taču līdzīgi kā citos aspektos, arī šeit mums priekšā vēl pietiekami daudz darba.
No vārdiem pie darbiem – sociālais hakatons kā pārmaiņu virzītājs
Lai veicinātu praktisku risinājumu radīšanu cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū, Rimi sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu un organizāciju SUSTENTO organizē sociālo hakatonu. Tas norisinās 16. un 17. jūnijā Rīgā. Dalībnieki strādās pie risinājumiem trīs virzienos: iekļaujoša personāla atlase un nodarbinātības modeļi, darba pielāgošana dažādām spējām, kā arī droša un iekļaujošas darba vides radīšana.
Hakatons ir radošuma, zināšanu un pieredzes apmaiņas platforma. Dalībniekiem būs iespēja piedalīties koprades darbnīcās, saņemt mentoru atbalstu un cīnīties par 5000 eiro lielu balvu fondu. Taču svarīgākā balva – iespēja mainīt kāda cilvēka dzīvi uz labu, spēcīgākas idejas īstenojot Rimi darba vidē.
Pieejams darba tirgus nav tikai ekonomikas jautājums – tas ir jautājums par mūsu kā sabiedrības briedumu. Iekļaujoša vide, kur katrs jūtas piederīgs, sākas ar vienu soli: vēlmi saprast un atbalstīt. Ikviens ir aicināts iesaistīties un būt daļai no šīm pārmaiņām. Jo darba vide, kurā katrs var pilnvērtīgi piedalīties, ir ieguvums visai sabiedrībai.
Autors ir Rimi Baltic personāla vadības direktors
Minētie dati ir no 2024. gada Nodarbinātības valsts aģentūras pētījuma “NVA klienti ar invaliditāti”, 2024. gada Labklājības ministrijas pētījuma “Pilngadīgas personas ar invaliditāti”, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda, InCSR un Kantar 2023. gada pētījuma “Dažādības kompass”.