Dabas resursu nodoklis nav atbilde budžeta deficītam

  • Pēteris Liniņš, Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors
  • 19.08.2020
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādei” iekļauj virkni priekšlikumu izmaiņām dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšanas metodoloģijā, ietverot vairākas nozares. Lielākie ieņēmumi plānoti tieši no izmaiņām nodokļu atbrīvojumā par iepakojumu un vienreiz lietojamiem traukiem ierobežošanu. Papildus izmaksas, ko izmaiņas radītu uzņēmējiem, var ilgtermiņā nest lielāku zaudējumu nekā ieguvumu valsts budžetam un uzņēmējdarbības attīstībai.

Līdzšinējā sistēma paredz 100% dabas resursu nodokļa atbrīvojumu ražotājiem, kas ir noslēguši sadarbības līgumus ar ražotāju atbildības sistēmām, piemēram, Zaļais punkts, Zaļā josta, kas īsteno ražotāju brīvprātīgās atbildības principu, atgūstot iepakojumu un rūpējoties par tā savākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Ražotāji sistēmas ievaros maksā atkritumu apsaimniekotājiem par atkritumu atguvi un pārstrādi. Savukārt nesamērīgi augstās DRN likmes kalpo kā stimuls iesaistīties ražotāju atbildības sistēmās, kur iespējams saņemt 100% atbrīvojumu.

Jaunākajā žurnālā