Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Latvijā un pasaulē, lai mazinātu Covid-19 izplatību, ir noteikti bezprecedenta ierobežojumi. Tomēr konkrētajiem ierobežojumiem var būt smagas sociālās un ekonomiskās sekas. Tādēļ ir aktuāls jautājums, kā noteikt, vai varas struktūru pieņemtie lēmumi ir samērīgi?
Lai atbildētu uz minēto jautājumu, jāapsver gan pasākumu ieguvumi, gan izmaksas. Sāksim ar izmaksām, jo to novērtēšanai dažādu iemeslu dēļ ir veltīts daudz vairāk laika un resursu, nekā ieguvumu aplēsēm. Redzam, ka demokrātiskās Rietumeiropas valstis nav gatavas šādai pandēmijai un to sekmes cīņā ar Covid-19 ir dažādas un mainīgas. Ātra, koordinēta vajadzīgo pasākumu ieviešana, bez laikus izstrādāta plāna nav reāla. Tādēļ fiziska distancēšanās, lai novērstu strauju infekcijas izplatību un nekontrolētu saslimušo skaita pieaugumu, kas savukārt pārslogotu slimnīcas un veselības aprūpes sistēmu kopumā Latvijā un citur Eiropā, pagaidām ir drošākais līdzeklis pret vīrusa izplatību, kas arī tiek plaši izmantots. Turklāt dati par 1918. gada t.s. “spāņu gripas” izplatību ASV parāda, ka ātrākai un izteiktākai reakcijai un agresīvākai pandēmijas ierobežošanai sekoja straujāka ekonomiskā izaugsme.
