Ilze Bērziņa. Publicitātes foto.
Šis ir izšķirošs laiks cilvēktiesību saimei un Latvijas iedzīvotājiem. Saeima 18. septembrī vēlēs Latvijas Republikas nākamo tiesībsargu. Kas būtu jādara Tiesībsargam un vai ir iespējams atrisināt valstī iesīkstējušās cilvēktiesību problēmas?
Rakstīt par cilvēktiesībām laikā, kad daudziem škiet, ka tās eksistē tikai “uz papīra”, nevis dzīvē, ir sarežģīti. Viedokļu un patiesu diskusiju paliek aizvien mazāk. Situācija cilvēktiesību jomā ir satraucoša visā pasaulē.[1] To paudusi gan ES Pamattiesību Aģentūra, gan Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs[2], gan citi pasaulē zināmi tiesību speciālisti.
Kā jau minēju, raksts tapis dienās, kad vēlēs nākamo Tiesībsargu. Kādam tam būtu jābūt? Izpratne par to, kas ir cilvēktiesību speciālists var atšķirties. Vieni ticēs tam, ka kandidātam ir jābūt cilvēkam ar ilggadēju pieredzi cilvēktiesību jautājumu iedzīvināšanas jomā un spēju strādāt idejas vārdā – kā to gadiem darījuši nevalstisko organizāciju pārstāvji, piemēram, Latvijas Cilvēktiesību centrs, Domnīca Providus, Centrs Marta, Centrs Dardedze, Krīžu un konsultāciju centrs Skalbes, invalīdu un viņu draugu biedrība “Apeirons”, resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Zelda”, biedrība “Cerību Spārni” un citas organizācijas. Viennozīmīgi, ir zinoši speciālisti, kuri savā jomā uzticīgi un veiksmīgi darbojušies arī valsts pārvaldē, Ārlietu ministrijā, Tiesībsarga birojā, Sabiedrības intergācijas fondā un citur, bet publiski viņu vārdi individuāli skanējuši mazāk. Ir arī tie, kas uzskata, ka cilvēktiesību jomā respektu var gūt tikai darbojoties tiesu sistēmā un pienācīgs kandidāts ir tikai tāds, kam ir ilggadēja pieredze kā tiesnesim un atzinība no kolēģiem valsts un starptautiskā līmenī. Jābilst, ka visu augstāk minēto jomu pārstāvji var un mēdz būt arī akadēmiķi un tiesību zinātnieki, kuri strādā un darbojas cilvēktiesību jomā un arī tādu nav mazums. Un vēl vairāk - Latvija var lepoties arī ar augstas raudzes starptautiskajā arēnā aktīviem un atpazīstamiem cilvēktiesību jomas pārzinātājiem.
Viens no Tiesībsarga uzdevumiem, kas ir nostiprināts arī likumā par Tiesībsargu, ir labas pārvaldības principa aktualizēšana. Labas pārvaldības princips sevī ietver efektīvu, saprotamu un godīgu valsts pārvaldi sabiedrības interesēs.[3] Tas ir viens no svarīgākajiem valsts pārvaldes principiem un ir saistīts ar Ombuda rašanās pirmsākumiem. Kā zināms, Ombuds radies no Ziemeļvalstīm un tā pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt cilvēka un pilsoņa tiesības. Šobrīd mēs izmisīgi runājam par valsts pārvaldes birokrātijas mazināšanas plānu. Uzsvars uz vārdu izmisīgi. Tādēļ ar izbrīnu vēroju faktu, ka Tiesībsargs atsauca savu dalību no birokrātījas mazināšanas darba grupas, lai gan šis jautājums mūsu valstī ir sasāpējis.[4] Kā iemesls tika minēts konkrētu priekšlikumu trūkums, lai tos izvērtētu cilvēktiesību gaismā, bet kur gan citur, ja ne pašā Tiesībsarga birojā redzams, kādi priekšlikumi un ieteikumi būtu ierosināmi, jo to saturu var rast biroja ikdienas darbā no iedzīvotāu sūdzībām, ieteikumiem un iesniegumiem. Slīkstam papīru un likumu kalnos, bet nespējam rast situācijas risinājumus tur, kur vajadzīga valsts iesaiste. Valsts pārvaldi nogurdina neskaitāmo iesniegumu slogs, kas tiek pāsūtīti no vienas iestādes uz otru, neskaitāmo dokumentu un pielikumu skaits, kas nepieciešami iepirkumos. Tas kopumā mūsu tik mazajā valstī rada nedrošības sajūtu un neticību valsts pārvaldes efektivitātei, kas ļoti ietekmē arī to, kā savos lēmumos rīkojas uzņēmēji un sabiedrība. Plaukst un zeļ arī institucionālā vardarbība, kas, starp citu, ir viens no vardarbības veidiem, kas nav līdz šim nostiprināts likumdošanā Latvijā, bet ir plaši sastopams, īpaši, civiltiesisku strīdu laikā.
No tā izriet nākošā tēma, kas ir nevienlīdzība un diskriminācija. Un šeit es nerunāšu tikai par sabiedrību un maznodrošinātām vai mazaiszargātām grupām, bet arī tieši par pašu valsts pārvaldi. Dati par nevienlīdzību pašas valsts pārvaldes ietvaros ir šokējoši. Par vairākiem tūkstošiem eiro valstī atšķiras pat valsts sekretāru algas ministrijās[5], lai gan škietami valstī ir paziņots, ka notiek vienotas samaksas sistēmas ieviešana.[6] Vienlaicīgi, tiek rakstītas stratēģijas par vienlīdzību, diskriminācijas aizliegumu un dažādības vadību un veikti pētījumi.[7] Valsts ierēdņiem tiek izstrādātas programmas un metodiskie materiāli, kā savā darbā ievērot šo vienlīdzību, bet viņiem blakus tajā pašā pārvaldē ir kāds, kas saņem padsmit tūkstošus euro mēnesī, jo paralēli ieņem amatus arī uzņēmumu valdēs un padomēs un ir jādomā, kādas pārcilvēciskas un unikālas spējas ir šim cilvēkam atšķirībā no citiem, kuri saņem šādu algu gada laikā. (atsauce uz Žurnāla IR rakstu 17-23.07.2025, kas secina, ka algu topā nespēj ielauzties, ne prezidents, ne premjerministre).
No jaunākā Tiesībsarga biroja uzdevumā veiktā pētījuma[8] par diskrimināciju un citiem datiem redzam arī nevienlīdzīgu attieksmi pret daudzām mazaizsargātām grupām. Saistībā ar dzimumu vienlīdzību jautājums tiek risināts, tomēr dati joprojām nav iepriecinoši. Labā ziņa gan tā, ka tie tiek vākti un pievēršam šai jomai aizvien lielāku uzmanību. Tāpat redzam, ka dzimums ir viens no kritērijiem, kas dominē iesniegumos Tiesībsarga birojā par iespējamu diskrimināciju – vidēji katrs piektais iesniegums ir saistīts ar iespējamu pārkāpumu dzimuma dēļ. Šī joma ir noteikta kā valstiska un ES līmeņa priortitāte un aktualitate nezudīs.
Pamatā iesniegumi bijuši nodarbinātības jomā, taču bieži arī par publiskā sektora darbībā un pieejā precēm un pakalpojumiem privātajā sektorā. Par nodarbinātību redzam, ka šajā jomā labvēlīgāka situācija bijusi vīriešiem. Sievietes tradicionāli biežāk ir nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās. Sievietes biežāk ir nodarbinātas mazāk atalgotajā sabiedriskajā sektorā, retāk ieņem vadošus amatus. Tieši statistika par uzņēmumā augstus amatus ieņemošajām sievietēm ir tā, ko parasti reālās situācijas vērtēšanai jautā cilvēktiesību eksperti, īpaši saistībā ar tiesību aizsardzības iestādēm, piemēram, policiju, prokuratūru vai armiju.
Mainās arī situācija militārajā dienestā. Pagājušā gada novembrī vērojām, kā pirmo reizi svētku militāro parādi vadīja sieviete – Antoņina Bļodone.[9] Lai gan politiskajos amatos dominē vīrieši, kopumā lēnām pieaug arī sieviešu politiķu īpatsvars. 2022. gadā no Saeimā ievēlētajiem deputātiem 70% bija vīrieši, bet 30% – sievietes. Līdzīga proporcija pašvaldību vēlēšanās, un par pašvaldību vadītājiem būtiski biežāk kļūst vīrieši – piemēram, pēdējās pašvaldību vēlēšanās tikai trīs no 42 pašvaldībām vada sievietes.
Bērnu tiesības ir vēl viena tēma, ko gribas skart un protams, ka saistībā ar sieviešu tiesībām, jo tieši sievietes biežāk nekā vīrieši ir tās, kuras uzņemas gādību par bērnu aprūpi. No visām viena vecāka ģimenēm, kurās dzīvo vismaz viens nepilngadīgs bērns, 84 % bija vientuļās mātes ģimenes. Arī kopdzīvē esoši pāri nevienlīdzīgi dala ikdienas pienākumus. Sievietes biežāk nekā vīrieši gatavo ēst un veic mājsaimniecības darbus, pārvietojas ar iemeslu pavadīt bērnus no izglītības iestādēm.
Arī vardarbības jautājumos sievietes ir neaizsargātākas par vīriešiem. 2021. gadā katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis 18–74 gadu vecumā ir pieredzējuši fizisku vai seksuālu vardarbību. Sievietes arī vairāk cieš no kibervardarbības - īpaši sievietes politiķes, žurnālistes un nvo pārstāves.[10] Vardarbības veicējs biežāk bijis vīrietis (89% gadījumu pret sievieti, 95% gadījumu pret vīrieti, kas arī ir augsts rādītājs), bet retāk sieviete (18% gadījumu pret sievieti, 11% – pret vīrieti)[11]. Situācijas labā gan ir veikti daudzi pasākumi, tai skaitā Stambulas konvencijas ratifikācija un Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024. – 2029. gadam, kura pieņemšanu koordinēja Labklājības ministrija un, kas paredz starpdisciplināru un starpinstitucionālu sadarbību vardarbības mazināšanā. [12]
Sasaiste ar bērnu tiesībām un to, ka dzimstības mazināšanās un bērnu skaita mazināšanās nebūt nav tikai tas, ka mēs vecākus neatbalstam ar pabalstiem vai nenodrošinām ar plašo citu pasākumu loku. 2023. gadā kopā ar vecākiem no Latvijas emigrēja vairāk nekā divi tūkstoši bērnu[13], turpretī 2024. gadā šis skaitlis jau ir trīs tūkstoši. Divu gadu laikā tie ir virs pieciem tūkstošiem bērnu. Savukārt, ieceļojoši bērnu skaits Latvijā: 2023. un 2024. gadā kopā — nedaudz virs četriem tūkstošiem, vairumā no gadījumiem tie ir no kara šausmām bēgošie Ukrainas bērni. [14] Papildus visam arī vēl ir dati, kas parāda to Latvijas jauniešu skaitu, kas izvēles studēt ārzemēs. Ir dažādi pētījumi, kas apliecina šo vēlmi ar augšupejoši līkni. [15] Rīgas ģimnāzijas jau ir labi zināmas Nīderlandes un Ziemeļvalstu augstskolās un mūsu jauniešus tur sagaida labprāt. Neprotam šos jauniešus noturēt un tikai retais atgriežas Latvijā, lai turpinātu savu karjeru šeit un tam ir saistība ar labu pārvaldību un iespējām, ko sniedz vai nesniedz valsts. Jaunieši izvēlas studēt valstīs, kur saredz karjeras iespējas ar augšupejošu ekonomiku.
Digitalizācija, mākslīgā intelekta ietekme un viltus ziņas kā tēma, kas nāk visam pāri. Tas ienāk gan drošības, gan cilvēktiesību tematikā un ietekmē ikvienu no mums.[16] Tā bija arī ikgadējā NATO stratcom konferences tēma.[17]Papildus tam, organizētā noziedzība arī nesnauž un aizvien vairāk darbojas tieši interneta vidē – no krāpniecībām līdz cilvēktirdzniecībai un seksuālās izmantošanas gadījumiem, kas skar visas pasaules valstis. Un, starp citu, arī saistībā ar vēlēšanām mākslīgā intelekta iespējas var kļūt visnotaļ biedējošas[18], jo to ir pierādījuši nesenie notikui arī saistībā ar parlamenta vēlēšanām vairākās ES dalībvalsīs un arī ASV. [19] Tā kā vēlēšanas gaidāmas arī nākošgad Latvijā, tad saprotams, ka iedzīvotājiem un demokrātijas sargiem būs jābūt īpaši modriem.
Arī drošība un cilvēktiesības ir tēma, kurai vērts veltīt atsevišķu rakstu. Pēc Valsts robežsardzes datiem no 2025. gada sākuma līdz 4. septembrim Latvijā nelikumīgi mēģinājušas iekļūt 9387 personas, un tikai vienā dienā – 4. septembrī – šis skaitlis bija 103. Ir neskaitāmi gadījumi, kad hibrīdkara ieroča lomā tiek izmantoti cilvēki bezpalīdzīgā stāvoklī, tostarp nepilngadīgie bez pavadoņiem. Šādos jautājumos drošība un cilvēktiesības nonāk sarežģītā situācijā, kur katrs gadījums jāvērtē individuāli.
Jaunajam tiesībsargam būs jāstrādā laikā, kad sabiedrība gaida ne tikai deklarācijas, bet arī atbalstu reālus risinājumu meklēšanā. Tiesībsarga uzdevums būs iestāties par godīgu valsts pārvaldi, mazināt birokrātiju un atgūt cilvēku uzticību tam, ka valsts spēj vismaz censties nodrošināt taisnīgumu un vienlīdzību ikvienam. Vienlaikus būs jāturpina uzmanīgi sekot līdzi dzimumu līdztiesībai, bērnu tiesībām, vardarbības novēršanai, cilvēku aizplūšanai no Latvijas un jaunajām tehnoloģiju radītajām problēmām.
Tiesībsargam jābūt aktīvam sabiedrības balss un pārmaiņu virzītājam. Tas nozīmē drosmi runāt arī tad, kad tas nav ērti, un spēju meklēt risinājumus tur, kur valsts pati iepriekš tos nav saskatījusi. Tikai tad Tiesībsarga darbs būs reāli sajūtams cilvēku dzīvēs.
[1] Saite uz ES Pamattiesību Āģentūras ziņojumu par cillvēktiesībām ES dalbvalstīs. https://fra.europa.eu/en/publication/2025/fundamental-rights-report-2025-fra-opinions
[2] Eiropas Padomes cilvektiesību komisāra zinojumi un preses paziņojumi https://www.coe.int/lv/web/commissioner/shout-out
[3] Labas pārvaldības principa definīcija pieejama https://www.tiesibsargs.lv/tiesibu-jomas/labas-parvaldibas-princips/
[4] Tiesībsargs atsauc savu dalību rīcības grupā birokrātijas mazināšanai
[5] Kam tiek valsts budžets? Daži valsts sekretāri saņem vairāk par prezidentu un premjeri, ministriju atšķirība 100 000 eiro / Raksts
[6] Kam tiek valsts budžets? Starp 26 tūkstošiem valsts pārvaldē – «bagātie» un «nabagie» visās algu grupās un resoros / Raksts
[7] Jaunākais TIESĪBSARGA pētījums par diskriminācijas aizliegumu un vienlīdzību Diskriminācijas situācija Latvijā
[8] Diskriminācija Latvijā. Pētījums pieejams Diskriminācijas situācija Latvijā
[9] Armijas parādi pirmo reizi Latvijas vēsturē komandēs sieviete / Raksts
[10] Tiesībsarga biroja veiktā izpēte https://www.delfi.lv/193/politics/120051963/tiesibsarga-birojs-latvija-kibervardarbiba-vairak-skar-zurnalistes-arstes-politikes-nvo-parstaves
[11] Centrālās statistikas pārvaldes un Tiesībsarga uzdevumā veiktā pētījuma dati Diskriminācija Latvijā. Pētījums pieejams Diskriminācijas situācija Latvijā
[12] Vairāk informācija par vardarbības novēršanas plānu pieejama Akceptēts vardarbības novēršanas un apkarošanas plāns | Labklājības ministrija
[13] Ziņojums Bērni Latvijā 2024. gads Bērni Latvijā, 2024 | Oficiālās statistikas portāls
[14] Zoņojums Bērni Latvijā 2025. gads Bērni Latvijā, 2025 | Oficiālās statistikas portāls
[15] Pētījums par jauniešu vēlmi studēt ārzemēs https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/petijums-17-vidusskolas-beidzeju-velas-studet-arzemes.a423114/
[16]https://ir.lv/rubrika/viedoklis/cilvektiesibas-krizes-laika-pardomas-ukrainas-kara-tresaja-gadumija.179690
[17] Conferences materiāli un atziņas pieejamas https://rigastratcomdialogue.org/
[18] Vai mākslīgais intelekts var ietekmēt vēlēšanas? https://unric.org/en/can-artificial-intelligence-ai-influence-elections/
[19] Atziņas par organizētās noziedzības ietekmi uz drošību un demokrātiju kā arī, nepieciešamība īpašu uzmanību pievērst cietušo personu cilvēktiesībām un liecinieku aizsardzībai pieejamas https://www.cepol.europa.eu/research-science-conference-2024-2025
Autore ir Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, cilvēktiesību eksperte un starptautisko projektu vadītāja.