Ilustratīvs attēls
Dezinformācijas kampaņas, konspirāciju teorijas un sociālo mediju klikšķu fenomens kļūst par neatņemamu sastāvdaļu jebkurai krīzei. Šāds saturs pandēmijā redzams arvien biežāk, veicinot ne vien Covid-19 vīrusa, bet arī nepatiesas informācijas izplatību sabiedrībā. Izolēts burbulis un mērķēta auditorija ir kombinācija, lai apzināti veidotas viltus ziņas piedzīvotu strauju izaugsmi. Cik kritiski cilvēki objektīvas ziņas atšķir no tendencioziem virsrakstiem? Un kā veicināt atbildīgu satura patēriņu sabiedrībā?
Priekšstats, ka uz viltus ziņām uzķeras tikai neizglītotāka vai sociāli neaizsargātāka iedzīvotāju daļa, ir aplams. Ar sagrozītiem faktiem, publicitātes fotogrāfijām, videomateriāliem un maldinošiem pieredzes stāstiem dalās gan inteliģenti, gan sabiedrībā pazīstami cilvēki. Ņemot vērā, ka emocionāli pārspīlējumi un tendenciozi virsraksti dominē salīdzinājumā ar datiem vai zinātniskiem argumentiem, neviens nav pasargāts no šādas informācijas patēriņa. Turklāt ikdienā patērētais informācijas apjoms rada grūtības nošķirt apšaubāmus portālus un viltus ziņas sociālajos medijos no pasaules aktualitātēm uzticamos avotos.
