Marika Ūdre. Publicitātes foto.
Pēdējā mēneša laikā priekšlikums denonsēt Stambulas konvenciju ir izraisījis plašas un pretrunīgas debates Latvijas sabiedrībā un politikā. Eksperti un sabiedrības vairākums brīdina par iespējamu vardarbības upuru tiesību apdraudējumu un negatīvām sekām valsts starptautiskajai reputācijai.
Tikmēr daļa politiķu šo jautājumu cenšas pārvērst ideoloģiskā cīņā par “vērtībām”, ignorējot konvencijas reālo mērķi — vardarbības novēršanu un upuru aizsardzību. Eiropas partneri mudina Latviju saglabāt uzticību kopīgajām cilvēktiesību saistībām un Eiropas vērtībām, tomēr likumprojekts jau ir apstiprināts Saeimas Ārlietu komisijā. Ko patiesībā cenšas panākt šī iniciatīva un kā atteikšanās no Stambulas konvencijas ietekmētu Latvijas sabiedrību un starptautisko pozīciju?
Konvencija nedrīkst kļūt par ideoloģisku instrumentu
Politiskās kaislības uzvirmoja jau septembrī, kad Saeimas vairākums atbalstīja likumprojekta nodošanu Ārlietu komisijai par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un opozīcijas partijas šo soli pamatoja ar tradicionālo vērtību un suverenitātes aizstāvību, apgalvojot, ka nacionālā likumdošana ir pietiekama.
Saskaņā ar ekspertu teikto Latvija šobrīd ieņem pirmo vietu Eiropā sieviešu slepkavību statistikā, kam seko Krievija un Lietuva. Šis fakts ir satraucošs — valstī, kas sevi definē caur ģimenes vērtībām, sieviešu drošība joprojām nav pašsaprotama. Turklāt tieši Krievijas interesēs ir graut Latvijas piederību Eiropas vērtību telpai. Paradoksāli, ka daļa vietējo populistu šobrīd izspēlē tieši šo kārti.
Reaģējot uz sabiedrības neapmierinātību, oktobrī Saeima ar 56 balsīm pieņēma deklarāciju “Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu” kā politisku alternatīvu Stambulas konvencijai. Eksperti uzsver, ka šādai deklarācijai nav juridiska spēka un tā neaizstāj konvencijas mehānismus, tostarp GREVIO starptautisko uzraudzību, kas nodrošina vienotus cilvēktiesību standartus un valstu atbildību.
Tāpat juristi un tiesību eksperti brīdina, ka, denonsējot konvenciju, Latvija zaudētu savu interpretatīvo deklarāciju par sociālā dzimuma jēdzienu un faktiski izolētos no Eiropas cilvēktiesību sistēmas. Šāds solis apdraudētu valsts reputāciju starptautiskajā telpā, īpaši gatavojoties dalībai ANO Drošības padomē 2027. gadā. Vai tiešām Latvija vēlas izvēlēties autoritāru režīmu ceļu un apšaubīt Eiropas cilvēktiesību aizsardzības instrumentus?
Stambulas konvencijai ir juridisks instruments vardarbības novēršanai, upuru aizsardzībai un dzimumu līdztiesības stiprināšanai — nevis uzbrukums nacionālajām vērtībām vai “liberālās ideoloģijas” uzspiešana.
Argumenti balstās sagrozītā izpratnē par liberālismu
Konvencijas pretinieki savu nostāju pamato ar apgalvojumu, ka tā kļuvusi par kreisās ideoloģijas simbolu, kas apdraudot latviskās vērtības. Tomēr šāds skaidrojums balstās neprecīzā terminoloģijas interpretācijā. Bieži piesauktais liberālisms neapdraud konservatīvismu — tas veido Eiropas demokrātijas pamatu, balstoties cilvēka cieņā, brīvībā un tiesībās uz izvēli, kā arī sabiedrības spējā cienīt atšķirīgus viedokļus un nepieļaut varas patvaļu.
Tikmēr Latvijas starptautiskie partneri asi reaģējuši uz iespējamo konvencijas denonsēšanu. Saeimas vadība un komisijas pārstāvji saņēmuši vairāku ārvalstu vēstnieku vēstules ar aicinājumu saglabāt dalību konvencijā. Šāda koordinēta diplomātiska rīcība ir nebijis gadījums Latvijas politikā, kas apliecina sabiedroto nopietno satraukumu.
Stambulas konvencija stiprina Eiropas vērtību un cilvēktiesību aizsardzību, pasargājot sabiedrību no vardarbības un diskriminācijas. Paradoksāli, bet tieši tās saglabāšana, nevis noraidīšana, nozīmē nacionālo un demokrātisko vērtību aizstāvēšanu — to, uz kā balstās mūsdienu Eiropa.
Politiķu uzdevums ir ieklausīties sabiedrībā
Sabiedrība savu pozīciju ir skaidri paudusi, protestējot pret ieceri izstāties no Stambulas konvencijas, bet platformā ManaBalss.lv uz oktobra beigām savākti vairāk nekā 12 500 paraksti par dalības turpināšanu. Arī sabiedriskās domas aptauja apliecina, ka vairākums iedzīvotāju neatbalsta izstāšanos — 49 % respondentu iebilst pret šo ideju, 31 % to atbalsta, bet 20 % nav konkrēta viedokļa2.
Konvencijas atcelšanas iniciatīva diemžēl neatspoguļo sabiedrības vairākuma nostāju. Lēmums virzīt šo jautājumu izskatīšanai drīzāk izskatās pēc politiskas taktikas, nevis rūpēm par sabiedrības interesēm. Šajās spēlēs lielākie zaudētāji ir sievietes un ģimenes, kas ik dienu saskaras ar vardarbības risku.
Jāatzīst, ka konvencijas liktenis kļuvis par lakmusa testu Latvijas politiskajam kursam — vai palikt Eiropas vērtību telpā vai spert soli atpakaļ. 22. oktobrī Saeimas Ārlietu komisija konceptuāli atbalstīja ieceri par izstāšanos, virzot jautājumu uz Saeimas sēdi. Tiek gaidīts arī Venēcijas komisijas atzinums, kas vērtēs denonsēšanas juridiskās un reputācijas sekas — tās atbilstību demokrātijas un tiesiskuma principiem, nacionālā regulējuma spēju nodrošināt līdzvērtīgu aizsardzību.
Pēc konvenciju denonsēšanas, Latvija izolēsies no Eiropas cilvēktiesību sistēmas, zaudēs iespēju ietekmēt starptautiskos procesus un graus savu uzticamību kā ANO Drošības padomes dalībvalsts. Šāds solis nozīmētu arī vājinātu aizsardzību vardarbības upuriem — bez starptautiskas uzraudzības mehānismi kļūtu formāli, bet atbalsts fragmentārs un atkarīgs no politiskās konjunktūras.
Tomēr visvairāk izstāšanās signalizētu sievietēm un ģimenēm, ka valstī trūkst politiskās gribas un morālās atbildības, lai nodrošinātu reālu aizsardzību un atbalstu tiem, kas visvairāk cieš no vardarbības. Aizspriedumaini uzskati “sit, tātad mīl” nedrīkst kļūt par Latvijas politikas nākotni. Stambulas konvencija ir par cilvēktiesībām, nevis ideoloģiju. Un tieši tāpēc tai jāpaliek ārpus politiskām manipulācijām un priekšvēlēšanu retorikas.
Avoti:
1. Eiropas Padome. (2011). Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija). Izgūts no : https://www.coe.int/en/web/istanbul-convention/text-of-the-convention
2. Berg Research. (2025). Sabiedriskās domas pētījums par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Izgūts no https://www.tvnet.lv/8346825/aptauja-sabiedribas-vairakums-neatbalsta-izstasanos-no-stambulas-konvencijas
Autore ir sabiedrisko attiecību konsultante.