Nellija Ločmele valsts svētku svinībās Losandželosā.
Nellijas Ločmeles uzruna 18. novembra svinībās Losandželosas latviešu namā
Mīļie tautieši, latviešu kopienas aktīvais kodols, dāmas un kungi!
Šis man ir neparasts 18. novembris.
Sākšu ar acīmredzamo, ka šodien ir 19. datums. Mēs esam sapulcējušies uz neatkarības svinībām dienu vēlāk, sestdienā, jo atrodamies valstī, kurā Latvijas Republikas proklamēšana nav oficiāls iemesls svētkiem, vismaz pagaidām.
Losandželosas un Kalifornijas latviešiem tā ir ierasta lieta, bet es pirmo reizi svinu Latvijas neatkarības dienu tālu prom no mājām, no savas dzimtas un dzimtenes.
Parasti mans svētku rituāls būtu svinīgā pieņemšana Rīgā, Nacionālā teātra ēkā, kur 1918. gada 18. novembrī tika pasludināta neatkarīga Latvijas Republika. Tā ir īpaša vieta, kur būt Latvijas dzimšanas dienā. Dziedot valsts himnu šajās teātra sienās, es vienmēr zinu un sajūtu, ka mana balss — un visu mūsu šodienas latviešu balsis — pievienojas neredzamam iepriekšējo paaudžu korim, kas valsts proklamēšanas brīdī ar milzīgām cerībām un apņēmību dziedāja Dievs, svētī Latviju.
