Kārlis Purgailis. Publicitātes foto.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču iemesls priekam ir maldinošs – šis kritums ir sezonāls, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un pat ar šī gada sākumu, vērojams būtisks cenu pieaugums.
Kopumā augustā patēriņa cenas pret jūliju samazinājās par 0,2 %. Lētāki kļuvuši svaigi dārzeņi (−5,6 %), kartupeļi (−10,0 %) un augļi (−2,3 %). Tomēr šim kritumam ir sezonāls raksturs, kas atkārtojas gadu no gada – piemēram, 2023. gadā augustā bija vērojams 0,5 % kritums, bet 2024. gadā pat 0,6 %. Savukārt šogad samazinājums ir bijis gandrīz uz pusi mazāks.
Cenu pieaugums gada griezumā
Raugoties uz vidējo cenu pieaugumu pret pagājušā gada augustu, inflācija sasniedz 4,1 % – tas ir augstākais rādītājs pēdējo mēnešu laikā. Iepriekš divus mēnešus pēc kārtas tā bija 3,8 %. Īpaši straujš kāpums redzams pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā, kur cenas gada laikā palielinājušās par 7,5 %. Kopš šā gada sākuma tas ir 4 % pieaugums, turpinot radīt jūtamu slogu iedzīvotāju budžetiem.
Atsevišķas pārtikas preces sadārdzinājušās īpaši strauji. Kafija gada laikā kļuvusi dārgāka par 34,2 %, šokolāde – par 29,9 %, mājputnu gaļa – par 20,3 %. Pieaugums vērojams arī citās ikdienā būtiskās kategorijās – olas maksā par 23,5 % vairāk, bet sviests – par 20 %. Šie dati skaidri norāda, ka inflācijas spiedienu visvairāk izjūt ikdienas pirkumu grozs.
Mājokļa izmaksu kāpums
Vislielākais pieaugums augustā, salīdzinot ar šo pašu mēnesi pērn, fiksēts izglītības pakalpojumiem – 10,6 %. Tomēr šī izdevumu daļa patērētāju ikdienas grozā parasti nav tik nozīmīga. Daudz būtiskāks ir pārtikas un mājokļa izmaksu kāpums, kas gada laikā pieaudzis par 3,6 %, bet pret jūliju – par 0,6 %. Tieši mājokļa cenu kāpums, uzreiz pēc pārtikas sadārdzinājuma, bijis viens no lielākajiem faktoriem, kas ietekmējis kopējo patēriņa cenu pieaugumu gada laikā.
Jāatzīmē, ka pērn augustā ar mājokli saistītie izdevumi vēl deva deflācijas efektu – cenas bija zemākas nekā gadu iepriekš. To noteica energoresursu cenu kritums vasaras otrajā pusē, ko vērojām līdz pat gada beigām. Elektroenerģija un apkure, kas veido ievērojamu daļu no mājokļa izdevumiem, pērn kļuva lētāki, tādējādi samazinot kopējās izmaksas. Šogad energoresursu cenas vairs nekrītas, un līdz ar to ar mājokli saistīto izdevumu pieaugums kļuvis par vienu no galvenajiem inflācijas virzītājspēkiem.
Pakalpojumu cenas – inflācijas dzinējs
Gada otrajā pusē inflācijas temps, visticamāk, varētu samazināties, jo augustā pret jūliju vairākās preču un pakalpojumu kategorijās (alkoholiskie dzērieni, transports, atpūta un kultūra) jau vērojams neliels cenu kritums. Tāpēc būtiski izvērtēt inflāciju arī ilgākā – 12 mēnešu – griezumā.
Salīdzinot iepriekšējo 12 mēnešus vidējo patēriņa cenu līmeni ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, tas pieaudzis par 3,2 %. Redzam, ka pēdējos mēnešos šis rādītājs turpina pieaugt. Galvenais virzītājspēks ir pakalpojumu sadārdzinājums, kur inflācija jau pēdējo gadu saglabājas augsta – 5,8 %. Savukārt precēm pieaugums bijis mērenāks – 2,3 %, tomēr arī šeit vērojams paātrinājums, salīdzinot ar 1,9 % iepriekš.
Inflācija eirozonā un prognoze
Augustā inflācija nedaudz palielinājusies arī eirozonā – no 2,0 % jūnijā un jūlijā līdz 2,1 %. Tendence ir līdzīga kā Latvijā: pakalpojumu cenas pieaug straujāk nekā preču cenas. Lai gan augustā pakalpojumu cenu kāpums eirozonā nedaudz samazinājās – no 3,2–3,3 % līdz 3,1 %, kopējā inflācija tomēr pieauga par 0,1 procentpunktu.
“Bloomberg” aptaujātie analītiķi prognozē, ka līdz gada beigām inflācija eirozonā varētu nostabilizēties zem 2 %. Līdzīga attīstība gaidāma arī Latvijā, un inflācija, visticamāk, svārstīsies ap 3 % līmeni.
Autors ir bankas Citadele galvenais ekonomists.