Ilustratīvs attēls
Ir sācies jaunais mācību gads. To šoreiz pavada gan prieks par iespēju apmeklēt skolu klātienē, gan bažas par turpmāko norisi, gan dažādie viedokļi par skolēnu testēšanu un masku nēsāšanu. Tas aktualizējis arī jautājumu par savstarpējo cieņu starp pedagogiem, vecākiem un skolēniem. Tikai cieņpilni sadarbojoties iespējams veiksmīgs izglītības process. Sensitīvās situācijās katram ir tiesības uz savu viedokli un vienlaikus arī pienākums – uzklausīt un pieņemt citu cilvēku viedokļus.
Uzticēšanās, otra pieņemšana un pašapziņas stiprināšana
Savstarpējo cieņu un komunikāciju starp pedagogiem, vecākiem un skolēniem būtiski ietekmē paaudžu atšķirības – kamēr lielākā daļa pedagogu ir vienas paaudzes pārstāvji, daļa skolēnu vecāku jau pārstāv citu paaudzi, bet bērni – vēl nākamo. Tas nozīmē, ka katrai no minētajām grupām ir atšķirīgas vērtības, pieredze un skatījums uz lietām. Un pedagogs visā šajā kopumā darbojas kā žonglieris, cenšoties stāvēt pāri visām atšķirībām. Lai veidotu cieņpilnas attiecības ar skolēniem un viņu vecākiem, pedagogiem vispirms ir jāciena pašiem sevi. Tieši spēcīga pašapziņa sekmē arī citu izglītības procesā iesaistīto pušu uzticēšanos. Sekmīgs izglītības process nav iedomājams bez uzticēšanās, otra pieņemšanas un savas pašapziņas stiprināšanas.
