Iepretī Krievijas vēstniecībai notiek pikets pret Krievijas agresiju Ukrainā. Foto: Evija Trifanova, LETA
Mēs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu deputāti, kas 1990. un 1991. gadā balsojām par savu valstu neatkarības atjaunošanu, paužam dziļu satraukumu par Krievijas uzsākto militāro iebrukumu Ukrainā. Izsakām dziļu nožēlu par to, ka Krievija pēc PSRS sabrukuma ir gājusi pa totalitārisma, nevis brīvības, tiesiskuma ceļu, ko iezīmēja Andrejs Saharovs un citi izcili krievu demokrāti. Krievijā varu sagrābuši visreakcionārākie spēki, kas izmanto hitleriskās Vācijas taktiku savu agresīvo plānu īstenošanā. To bīstamību vairo kodolieroči, kas mantoti no bankrotējušā PSRS režīma.
1939. gada 23. augusta bēdīgi slavenās Hitlera un Staļina vienošanās rezultātā Baltijas valstis zaudēja neatkarību un tika pakļautas ilgstošam komunistiskajam genocīdam. Tikai 1989. gada 24. decembrī, jau pēc igauņu, latviešu un lietuviešu bezprecedenta solidaritātes akcijas, kas pasaules vēsturē guvusi Baltijas ceļa apzīmējumu, PSRS Tautas deputātu kongress Maskavā bija spiests Hitlera un Staļina “velna paktu” par Eiropas sadalīšanu atzīt par spēku zaudējušu un noziedzīgu kopš parakstīšanas brīža. Nevardarbīgā parlamentārā cīņā Igaunija, Latvija un Lietuva atjaunoja zaudēto valstiskumu, kļūdamas arī par Eiropas Savienības un NATO dalībniecēm. Nepārvērtējama nozīme šai procesā bija baltiešu solidaritātei ar citām PSRS apspiestajām tautām, tostarp ukraiņiem.
