Auto nomas bez iekšdedzes motoriem – vai Eiropa ir gatava šādam lēcienam?

  • Alens Baibekovs
  • 11.08.2025.
Alens Baibekovs. Publicitātes foto.

Alens Baibekovs. Publicitātes foto.

Pirms pāris nedēļām publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Eiropas Savienība plāno aizliegt auto nomas uzņēmumiem iegādāties automobiļus ar iekšdedzes motoru.

Saskaņā ar likumprojektu, ko gatavo Eiropas Komisija, auto nomas uzņēmumi no 2030. gada varēs iegādāties saviem autoparkiem tikai un vienīgi elektriskos automobiļus. Tas nozīmē piecus gadus ātrāk nekā ir noteikts vispārīgajam iekšdedzes auto pārdošanas aizliegumam no 2035. gada. Ja likumprojekts tiks pieņemts, tas ietekmēs aptuveni 60% jaunu automobiļu tirgu.

Daudziem cilvēkiem elektroauto nekad nebūs pirmā izvēle

Patiesībā vēlme veicināt elektrisko automobiļu tirgus attīstību nav nekas jauns. Piemēram, Francijā jau 2022. gadā ar likumu tika noteikts, ka auto nomas uzņēmumiem savā autoparkā ir jābūt 10% elektroauto; 2024. gadā to skaits pieauga līdz 20%, bet paredzēts, ka 2027. gadā tie būs jau 35%. Tomēr Latviju šādi ierobežojumi vēl nav skāruši. 

Elektroauto ideja pati par sevi nav slikta — neapšaubāmi tie ir videi draudzīgāki, tāpat ievērojami samazina trokšņu līmeni pilsētvidē. Mērķi ir saprotami, bet pieeja jāpielāgo reālajām iespējām. Līdz šim elektroauto pārdošanas apjomi nav pieauguši tik strauji, kā gaidīts, un, manuprāt, ir nepareizi uzspiest šādu pāreju tik īsā laikā, un, otrkārt, mums jābūt godīgiem – daudziem elektroautomobiļi nav vajadzīgi un nekad nebūs pirmā izvēle. Klienti joprojām vēlas nomāt automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem.

Var palielināties auto nomas cenas

Pēdējos gados automašīnu nomas brokeris EconomyBookings nav novērojis elektroauto rezervāciju skaita pieaugumu — interese par tiem joprojām ir minimāla. Tas arī ir galvenais arguments, ko lielie nomas uzņēmumi sniedz likumdevējiem. Arī Baltijā ceļotāju vidū pieprasījums pēc elektriskajām mašīnām samazinājies par 50%, salīdzinot 2025. gada pirmos sešus mēnešus ar to pašu periodu 2024. gadā. Mūsu novērojumi liecina, ka galvenie šķēršļi plašākai elektrisko automašīnu izmantošanai ceļošanai Baltijas reģionā ir augstās sākotnējās izmaksas, nepietiekama uzlādes infrastruktūra, ierobežota transportlīdzekļu pieejamība un bažas par nobraukuma distanci un uzlādes laiku. Tāpat cilvēki ceļojumā vēlas drošību, paredzamību, ērtību,  un daudziem elektroauto nereti šķiet sarežģītāki.

Jāļauj tehnoloģijām nostiprināties dabiskā ceļā

Jārēķinās, ka elektroauto iegādes cena joprojām ir augstāka nekā līdzvērtīgam iekšdedzes modelim. Lai gan ekspluatācija ir lētāka, nomas uzņēmumiem sākotnējās investīcijas būs daudz lielākas. Tas var palielināt nomas cenas, padarot auto īri nepieejamāku plašākai sabiedrībai.

Nebūt nav droši zināms, vai likumprojekts ar auto nomām tikai un vienīgi ar elektroauto  tiks pieņemts un stāsies spēkā 2030. gadā – ir pilnīgi iespējams, ka termiņi tiks pārcelti par pieciem vai pat desmit gadiem. ES varētu stimulēt, nevis uzspiest pāreju, jo galu galā pieredze rāda, ka tehnoloģijas nostiprinās dabiskā ceļā, ja tās ir ērtas, ekonomiskas un pieejamas. Savukārt piespiedu pārejas rada pretestību, grauj uzticību likumdevējam un var palēnināt pārmaiņu procesu.

Autors ir  Booking Group Corporation izpilddirektors.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Plūdi pirktspēju neslīcinās

Par pārtikas cenām 2025. gada jūlijā

Viedoklis Ilona Krone

Apzinātība – ceļš uz mieru trauksmē, depresijā un UDHD

Viens no izaicinājumiem mūsdienu pārstimulētajā informācijas telpā ir spēja apzināties to, kas ar mums notiek šeit un tagad. Tas būtu svētīgi ikvienam, bet it sevišķi cilvēkiem, kuri saskaras ar trauksmi, depresiju, uzmanības traucējumiem.

Viedoklis Mārtiņš Šteins

Skolas direktors mūsdienās nav tikai iestādes vadītājs

Pēdējās dienās aktualizējusies diskusija par to, vai skolu direktoriem vajadzētu atļaut vadīt arī stundas. Nozares ministrija norādījusi, ka jaunais regulējums veidots ar mērķi rūpēties par direktoru slodzi un darba pienākumu izpildīšanu. Taču tikpat aktuāla problēma ir arī direktoru trūkums – ir arvien grūtāk atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi uzņemties skolu direktoru pienākumus.

Viedoklis Pauls Barkāns

Kad algoritms domā mūsu vietā: kur beidzas tehnoloģija un sākas atbildība?

Mākslīgais intelekts (MI) ir klātesošs mūsu ikdienā, darbā, izglītībā un informācijas apritē, bieži vien mums to nemaz neapzinoties. Vienlaikus ar dažādu risinājumus attīstību aug arī sabiedrības bažas un piesardzība.