Ilustratīvs foto: Evija Trifanova, LETA
Līdzīgi kā citās bijušajās Austruma bloka teritorijās, diskusijās un likumdošanā par ārpus laulības esošu ģimeņu tiesisko aizsardzību mēs krietni iepaliekam. Nereģistrētā kopdzīve gan heteroseksuāliem, gan homoseksuāliem pāriem Ungārijā ir pieejama kopš 1996. gada, turpretim partnerattiecības – no 2009. gada.
Pēc vairākiem mēģinājumiem, sākot ar 1998. gadu, 2006. gadā partnerattiecības viendzimuma pāriem legalizētas arī Čehijā. Kopš 2016. gada kopdzīves līgums ir pieejams Igaunijā. Mēģinājumi legalizēt partnerattiecības Polijā, Slovākijā, Lietuvā, Rumānijā, Bulgārijā, tāpat kā Latvijā, līdz šim bijuši nesekmīgi. Kāpēc tā?
Iespējams, iemesls ir jāmeklē arī vēsturē. Līdzās otrā viļņa feminisma attīstībai Rietumu pasaulē 20. gs. 60. gados attīstījās arī seksuālā revolūcija. Abas kustības bija cieši saistītas ar cilvēka personīgo dzīvi un pašnoteikšanos. ASV līdz ar šo kustību grauti aizspriedumi seksā, dubultie standarti, heteronormatīvisms, proti, ka heteroseksualitāte ir vēlamais vai normāls seksuālās orientācijas veids, kaut arī pastāv gan homoseksualitāte, gan biseksualitāte. Uz to reaģēja arī ideoloģiskā opozīcija, kas pārmaiņas uzskatīja par komunistisko valstu ietekmi. Savukārt komunistiskās valstis saviem iedzīvotājiem aktīvi sludināja, ka tas nāk no Rietumu valstīm.
