Mārtiņš Daģis. LETA.
Šajā mēnesī Latvijā daudz runājam par valstiskumu, patriotismu un to, cik ļoti mums jānovērtē tas, ka dzīvojam demokrātiskā valstī. Tomēr politiķiem šīs vērtības ir jāizmanto ne tikai kā iedvesmas avots svētku apsveikumam. Viņiem ir pienākums tās ieviest savā darba ikdienā.
Latvijā ir pašvaldības, kurās domes vadība nav mainījusies daudzus gadus. Tas var radīt ne tikai stagnāciju, bet arī demokrātiskuma vājināšanos. Tagad man kā juristam un pilsoniski aktīvam cilvēkam, kas ilgstoši darbojies nevalstiskajās organizācijās, ir radusies iespēja šo situāciju mainīt Jelgavā. Ceru, ka šī pieredze var kalpot par iedvesmu citiem - gan politiķiem, gan pilsoniski aktīvajiem iedzīvotājiem, to aicinot īstenot arī citās pašvaldībās.
Vēl pirms gada Jelgavā cilvēki neredzēja jēgu veidot apkaimju biedrības, jo zināja, ka viņos neieklausīsies. Pēdējos četros mēnešos ir radušās sešas jaunas apkaimju biedrības, kas aktīvi iesaistīsies Jelgavas apkaimju iedzīvināšanā un kļūs par domes galveno partneri, nosakot, kādas ir iedzīvotāju prioritātes un vajadzības. To vairs nevarēs izlemt kādā no domes kabinetiem, nekonsultējoties ar iedzīvotājiem vai tos atklāti ignorējot.
Arī iedzīvotāju padome būs viens no mehānismiem, kas nodrošinās regulāru sabiedrības līdzdalību. Cik man zināms, ir vairākas pašvaldības, kuras atsakās veidot iedzīvotāju padomes, aizbildinoties ar dažādiem iemesliem. Tomēr nereti iemesls, es domāju, ir vēlme izvairīties no neērtiem jautājumiem un pieņemt lēmumus šaurākā lokā.
Otrs lielais uzdevums bija padarīt atklātu manu darba kalendāru un izveidot lobija reģistru, lai cilvēki zina, ko es daru un ar ko tiekos. Kas ir lobija reģistrs? Sabiedrībā bieži dzirdam vārdu “lobēšana” un kādam tas varbūt skan aizdomīgi. Patiesībā tā ir normāla demokrātijas sastāvdaļa: cilvēki vai organizācijas aizstāv savas intereses, sarunājoties ar lēmumu pieņēmējiem. Tā ir iespēja izstāstīt savu pieredzi, problēmas vai idejas tiem, kuri pieņem lēmumus. Laba interešu pārstāvība palīdz pieņemt gudrākus lēmumus, jo tiek uzklausīti dažādi viedokļi.
Taču ir arī otra puse – ja šis process notiek aiz slēgtām durvīm, rodas aizdomas, ka priekšroka tiek dota tikai šaurām interesēm. Eiropā un pasaulē ir bijuši gadījumi, kad lobēšana pārtop par negodīgu ietekmi vai pat korupciju. Tieši tādēļ Latvijā pēc Kustības ”Par!” iniciatīvas 13.Saeimā pieņemts Interešu pārstāvības atklātības likums, kas paredz, ka no 2025. gada septembra arī pašvaldību vadībai būtu jāveido publisks reģistrs. Pagaidām pašvaldības nav bijušas aktīvas, jo nav izveidots kontroles mehānisms. Izskatās, ka politiķi gaida, kad tas kļūs par piespiedu uzdevumu un tikai tad rīkosies.
Jelgavā nolēmām negaidīt. Jau tagad ikvienam ir iespēja redzēt, ar kādām organizācijām un pārstāvjiem es tiekos. Tas nav tehnisks jautājums – tas ir godaprāta jautājums. Ja cilvēki redz, ka process ir caurspīdīgs, rodas uzticēšanās.
Mēs zinām, ka kaimiņvalstīs šādi reģistri jau darbojas – Somijā un Polijā obligāti, Lietuvā daļēji, Igaunijā brīvprātīgi. Arī Eiropas Savienības institūcijas tos uztur. Manuprāt, atklātība nav birokrātisks slogs. Tas ir veids, kā parādīt cieņu pret cilvēkiem, kuri mūs ievēlējuši un uzticējuši mums pilsētas pārvaldību.
Šajās pašvaldību vēlēšanās vairākās domēs notika “varas maiņa”. Šī ir iespēja ne tikai vārdos, bet arī darbos parādīt citu pārvaldības un politikas veidošanas stilu. Ceru, ka ar laiku visās pašvaldībās Latvijā veidosies atklātāka vide. Mums nepieciešams gan uzklausīt iedzīvotājus, gan skaidrot pieņemtos lēmumus. Ir svarīgi atbalstīt iedzīvotāju pašorganizēšanos veidojot biedrības, un kopumā stiprināt iedzīvotāju dialogu ar pašvaldību - gan ar regulārām klātienes tikšanās reizēm, gan tiešraidēs, kurās tiek skaidroti pašvaldības lēmumi, kā arī publicējot savu darba kalendāru un veidojot lobija reģistru.
Autors ir Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs, jurists.