Ilustratīvs attēls
Jautājums kas patlaban bažīgus dara visus, sākot no pasaules vadošo centrālo banku vadītajiem līdz patērētājiem – kad norims patēriņa cenu kāpums? Septembrī inflācijas cipari ASV un eirozonā kārtējo reizi izrādījās augstāki nekā daudzi bija prognozējuši. Ja ASV inflācijas dinamikā vismaz var saskatīt pirmās stabilizācijas pazīmes, eirozonas inflācija turpina “pārsist” rekordus. Rudens sakumā patēriņa cenas eirozonā palielinājās par 10% gada griezumā, turklāt valstu līmenī cenu kāpumu patērētāji izjuta dažādi – cenas pieauga no 6,2% Francijā līdz vairāk nekā 20% Baltijas valstīs.
Spēcīgāks nekā prognozēts patēriņa cenu kāpums lika arī centrālajām bankām pēdējo mēnešu laikā pastiprināt pūles cīņā pret inflāciju. Pirms dažiem mēnešiem tika sagaidīts, ka centrālo banku noteiktās procentu likmes nekāps augstāk par 1,5 – 2,0% eirozonā un 3,5% ASV. Spriežot pēc pēdējām finanšu tirgus indikācijām, bāzes procentu likmju augstāko līmeni eirozonā patlaban redz tuvāk 3%, savukārt ASV 4,75 - 5,0% diapazonā. Tas nozīmē, ka arī valdībām, uzņēmumiem un patērētājiem aizņemties kļūs vēl dārgāk, un sistēmisku negadījumu riski finanšu tirgos palielināsies.
