Simtgades alejas pie Nacionālā teātra instalācijas tehniskā skice.
Loģiski, ka nevar prasīt, lai visi būtu muzikāli, lai visi mēs varētu nosaukt PI skaitli ar 128 cipariem aiz komata, lai visiem mums būtu lidotāju tiesības un lai visi mēs zinātu novusa spēles noteikumus.
Ir labi, ka mums ir arhitekti, tramvaja vadītāji, mākslinieki, šautriņu metēji, ārsti un arboristi. Un labi, ka ir cilvēki, kam viņu pasaules centrs ir darbs - kādam privātmājas projekts, kādam precīzi pēc grafika izbraukts tramvaja maršruts, citam diskusijas raisošs mākslas darbs, nekļūdīgi sašauts mērķis, nevainojami veikta unikāla operācija vai jaunradīta augu šķirne. Bez šiem cilvēkiem mēs nebūtu Latvija.
Bet kāpēc mums ir tik maz to, kas redz plašāk!?
Kāpēc visi protestētāji pret Latvijas simtgades objektu pie Nacionālā teātra, priekšplānā noliek savas pasaulītes? Savas ambīcijas. Maz ir to, kas saskata vērtību Latvijas valsts simts gados!
